Uz robežas ⟩ Psihiskā veselība šodienas acīm: pandēmijas laikā augusi senioru vientulība

FOTO: Ekrānšāviņš

Ziņu medijs TVNET turpina psihiskajai veselībai veltīto projektu "Uz robežas: psihiskā veselība šodienas acīm". Šajā epizodē apskatīsim jautājumu par senioru garīgo veselību un uzklausīsim psihiatru Dr. Danielu Šamburski.

Dr. Daniels Šamburskis ārsts psihiatrs ar īpašu interesi senioru garīgās veselības aprūpē.

Kā atklāj Dr. Šamburskis, viņa ikdiena ir diezgan intensīva: to veido gan darbs ambulatori, gan mājas vizītes, kas gan epidemioloģiskās situācijas dēļ šobrīd ir apsīkušas. 

Lūgts raksturot sistēmiskos izaicinājumus senioru garīgās veselības aprūpē, eksperts norāda ka šajā jomā, līdzīgi kā citās veselības aprūpes jomās, daudzi jautājumi atduras pret finansējuma trūkumu. Tāpat ir būtiski uzlabot komunikāciju starp ģimenes ārstiem un psihiatriem, norāda ārsts.

Dr. Šamburskis norāda, ka Latvijas populācija paliek arvien vecāka un senioru kļūst aizvien vairāk. Līdz ar to aizvien aktuālāki top un taps gan senioru depresijas, gan demences jautājumi, kā arī aizvien pieprasītāki kļūst pakalpojumi šo jautājumu risināšanai.

"Mūsu sabiedrība garīgās veselības jautājumu ziņā kļūst daudz atklātāka: aizvien vairāk pievēršam uzmanību savām sajūtām un veselībai (..) Jāpiebilst, ka pandēmijas dēļ mūsu iespējas socializēties kļuva daudz ierobežotākas, un saziņa pārcēlās uz virtuālo vidi.

Taču seniori jūtas daudz vientuļāki nekā pirms pandēmijas,

5

iespējams, arī senioru ģimenēm pieaugusi darba slodze, un vecāka gada gājuma cilvēkiem tiek veltīts aizvien mazāk laika," skaidro Dr. Šamburskis, "tāpat pārvietošanās iespējas pandēmijas laikā kļuvušas daudz ierobežotākas. Tā rezultātā rodas dažādi garīga rakstura traucējumi."

Tāpat eksperts norāda, ka viņa praksē ir salīdzinoši daudz gadījumu, kad garīgās veselības traucējumi tikuši ielaisti, proti, palīdzība tiek meklēta novēloti. Taču arī šajos gadījumos ir iespējams palīdzēt senioriem: gan ar medikamentiem, gan lietojot terapeitiskus ieteikumus bez zāļu iesaistes. 

Būtiski ir laikus pamanīt izmaiņas senioru uzvedībā, proti, ja seniors aizvien biežāk aizmirst, piemēram, izslēgt gāzi vai atstāj nenodzēstu sveci, tad jārīkojas nekavējoties. Pirmām kārtām, ir jāpielāgo mājoklis, lai tas būtu senioram drošs, un vienlaikus jāmeklē speciālista palīdzība. Tāpat psihiatrs strādā ne tikai ar pašu senioru, bet arī ar viņa ģimeni, lai tuvākie cilvēki pēc iespējas labāk saprastu notiekošās pārmaiņas. "Izsverot šos un daudzus citus faktorus, mēs nonākam pie secinājuma, vai nepieciešams sākt lietot kādus medikamentus," rezumē ārsts.

Tāpat ir svarīgi par savu garīgo veselību rūpēties jau laikus, jo izmaiņas - ja tādas notiek - noris jau ap 30 gadu vecumu. "Svarīgs ir ne tikai uzturs un slikto ieradumu mazināšana, bet arī būtiskas ir rūpes par miegu. Pastāv zināma saistība starp hronisku bezmiegu, neizgulēšanos un nogurumu ar atmiņas traucējumiem vecākā gada gājumā," norāda Dr. Šamburskis, "tāpēc ir svarīgi jau laikus rūpēties par miega kvalitāti."

Aptuveni 80% senioru, kas nonāk ārsta aprūpē, saskaras ar atmiņas traucējumiem jeb kognitīviem traucējumiem. No visiem atmiņas traucējumiem prevalējošākā ir Alcheimera demence. Runājot par citiem traucējumiem, jāmin arī depresija, adaptācijas traucējumi u.c.

Uzteicams fakts ir tas, ka no šā gada Latvijā beidzot ir pieejama valsts apmaksāta psihoterapija, kas ļoti palīdz ārstu ikdienas darbā. Dr. Šamburskis atzīst, ka - līdzīgi kā tas ir daudzās citās veselības aprūpes jomās - arī senioru garīgajā aprūpē trūkst speciālistu un personāla. "Taču tas nenozīmē, ka nav iespējams saņemt palīdzību. Palīdzība ir pieejama! Ja cilvēks šaubās, kā rīkoties, vislabāk uzrunāt ģimenes ārstu. Ja tomēr ģimenes ārsts atsaucību neizrāda, ir vērts sazināties ar kādu no reģionālajiem centriem," norāda eksperts.

Raidījuma moderators Mārtiņš Daugulis ekspertam uzdeva arī kāda TVNET skatītāja jautājumu, proti, kā saprast, vai senioru skārusi demence vai arī radinieks vienkārši kļuvis aizmāršīgāks. Eksperts skaidro, ka noteikti nevajadzētu novilcināt palīdzības meklēšanu. "Iespējams, ka visu var atrisināt viena vizīte pie ģimenes ārsta," viņš norāda, piemetinot, ka noteikti būtu jāreaģē, ja cilvēkam pēkšņi mainās uzvedība. Tiesa, reizēm izmaiņu pamatā var būtu tīri fizisks skaidrojums, tāpēc svarīga laicīga vēršanās pie ģimenes ārsta.

Kognitīvo funkciju trenēšanai senioriem ir svarīgi būt aktīviem,

uzturēt sociālās saites, trenēt atmiņu jeb, citiem vārdiem sakot, "palikt kopienā".

5

Lūgts skaidrot atšķirības senioru garīgās veselības aprūpē rietumos un Latvijā, ārsts norāda, ka, piemēram, Lielbritānijā un Īrijā rindas uz garīgās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ir krietni lielākas, savukārt tur speciālistiem ir augstāks profesionālais līmenis. Tomēr uzteicams ir fakts, ka arī Latvijā topošie garīgās veselības speciālisti izvēlas specializēties senioru mentālās veselības aprūpē, kas līdztekus iekļauj arī darbu ar aprūpējamā ģimeni. "Līdzīgi, kā tas ir bērna aprūpē," piezīmē speciālists.

Runājot par Covid-19 laiku, Dr. Šamburskis norāda, ka ir svarīgi meklēt risinājumus, kā palīdzēt senioriem reintegrēties sabiedrībā, piedāvājot iespējas būt maksimāli sociāli aktīviem. Tāpat ģimenes locekļiem jāatlicina laiks saziņai ar senioru un būtu svarīgi uzturēt kontaktus ar seniora draugiem, paziņām, skolas vai armijas biedriem un vienaudžiem, lai varētu izķert iespējamās pārmaiņas seniora uzvedībā un garīgajā veselībā. Ārsts norāda, ka seniorus var uzmundrināt pat šķietami mazas lietas: īsziņa, telefona zvans vai ar roku rakstīta vēstule.

Tāpat jau jūtamas pandēmijas sekas uz cilvēku garīgo veselību: kā jauniešu, tā senioru vidū. "Senioru vidū valda alkas pēc komunikācijas. Reizēm šie jau tā retie svētki ir vienīgā iespēja satikt tuvos (..) Bet diemžēl situācija ir tāda, kāda tā ir, un mums jādara viss, lai saslimstība samazinātos," rezumē speciālists.

Raidījuma beigās Mārtiņš Daugulis uzdod vēl dažus skatītāju jautājumus. Vaicāts, kā pārliecināt senioru ārstēties no depresijas, Dr. Šamburskis norāda: "Izklausās, ka šajā gadījumā būtu vērts cilvēkam piedāvāt izmēģināt kādu medikamentu [vispirms konsultējoties ar ārstu], un, ja tas nepalīdz, tad droši to pārtraukt," saka eksperts, piemetinot, ka katru gadījumu rūpīgi jāizvērtē individuāli. 

Ja ir bažas par seniora garīgo veselību, bet vienlaikus ir bail izraut cilvēku no viņa ierastās vides, tādējādi nodarot vēl lielāku kaitējumu, eksperts iesaka palīdzību piedāvāt pakāpeniski un neuzspiedoši, proti, sākotnēji ar senioru par garīgās aprūpes iespējām var aprunāties kāda uzticības persona. "Šim jautājumam jāpieiet pakāpeniski un sistemātiski," norāda eksperts.

Ja ģimenē ir sirmgalvis ar garīgās veselības traucējumiem, ģimenei pirmām kārtām jācenšas saglabāt mieru un nelūkoties uz notiekošo "caur stresa prizmu". Situācijas risināšanā var iesaistīt arī trešo personu - psihiatru, sociālo darbinieku, ģimenes ārstu u.c.

Rezumējot par senioru garīgo veselību, eksperts norāda, ka ir jāsaprot, ka daļa sirmgalvju savas problēmas noklusē, tāpēc ir svarīgi turpināt informēt seniorus, ka šajā problēmā viņi nav vieni un ka palīdzība ir pieejama.

Visus projekta "Uz robežas" rakstus meklē ŠEIT

MAF logo FOTO: MAF

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Uz robežas" saturu atbild TVNET GRUPA.

Uz augšu
Back