Novērots, ka pasaulē pirmie dzīvie roboti spēj vairoties (11)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Josh Bongard / PNAS

ASV zinātnieki, kuri radījuši pasaulē pirmos dzīvos robotus, saka, ka šīs dzīvības formas jeb ksenoboti tagad spēj arī vairoties. Turklāt tādā veidā, kāds nekad nav novērots dzīvnieku vai augu vidū.

Ksenoboti ir mazāk nekā milimetru sīki un ir veidoti no Āfrikas piešvardes cilmes šūnām. Pirmo reizi tie tika novēroti 2020. gadā pēc eksperimenta, kas parādīja, ka tie var kustēties, sadarboties grupās un dziedēt sevi, vēstīts izdevumā “CNN”.

Tagad zinātnieki, kuri radījuši šos ksenobotus, saka, ka viņi atklājuši pilnīgi jaunu bioloģiskās vairošanās formu, kas ir atšķirīga no zināmajiem dzīvniekiem un augiem.

Mani tas pārsteidza. Vardēm ir savs vairošanās veids, tomēr, kad šūnas ir nošķirtas no pārējā embrija un tām tiek dots laiks pielāgoties jaunajai videi, tās ne tikai izgudro jaunu veidu, kā kustēties, bet, kā izskatās, arī jaunu veidu, kā vairoties,” stāstīja biologs Maikls Levins.

Roboti vai organismi?

Cilmes šūnas ir nediferencētas šūnas, kuras var attīstīties par dažādām šūnām. Lai radītu ksenobotus, pētnieki no varžu embrijiem paņēma dzīvas cilmes šūnas un atstāja uz inkubācijas periodu. Visā procesā nebija iesaistīta manipulācija ar gēniem.

Foto: Josh Bongard / PNAS

“Domājot par robotiem, daudzi cilvēki iztēlojas, ka tie ir veidoti no metāla un keramikas, tomēr robots vairāk ir tas, ko viņš dara, nevis no kā ir veidots. Proti, robots patstāvīgi darbojas par labu cilvēkam. No tāda skatupunkta ksenoboti ir roboti, tomēr arī organismi, kas veidoti no ģenētiski nemodificētām vardes šūnām,” skaidroja pētījuma vadītājs Džošs Bongards.

Viņš arī stāstīja, ka izdevies noskaidrot to, ka ksenoboti ir sfēriski un sastāv no aptuveni 3000 šūnām. Turklāt tie var vairoties. Tiesa, tas notiek reti un tikai ļoti īpašos apstākļos.

Lai arī biotehnoloģijas, kas pašas spēj vairoties, varētu radīt bažas, tomēr pētnieki saka, ka ksenoboti tika novēroti tikai laboratorijā un ātri iznīcināti.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “PNAS”.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu