Stoltenbergs: Krievijai nav tiesību veidot savas ietekmes sfēras un kontrolēt savus kaimiņus

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Krievijai nav tiesību veidot savas ietekmes sfēras un mēģināt kontrolēt savus kaimiņus, šādu nostāju preses konferencē pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes žurnālistiem pauda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Runājot par to, kādas ir NATO iespējas ietekmēt Krievijas rīcību, viņš norādīja, ka iespēju loks ir plašs - ja Krievija atkal izmantos spēku pret neatkarīgu, suverēnu valsti - Ukrainu - tā saskarsies ar nopietnākām sekām, sākot no ekonomiskām, finansiālām sankcijām, beidzot ar politiskiem ierobežojumiem.

Stoltenbergs uzsvēra, ka 2014.gadā, kad tika nelikumīgi anektēta Krima un destabilizēta Ukrainas austrumu daļa, atbalstot separātistus Donbasā, tā pēc Aukstā kara laika bija lielākā NATO spēka pielietošana.

"Mēs pirmo reizi tādā mērogā izvietojām savus spēkus Baltijā, palielinājām klātbūtni Melnās jūras reģionā.

Bija arī gaisa patruļas un citas militāras aktivitātes, lai demonstrētu, ka NATO atbalsta visus sabiedrotos, it īpaši austrumu daļā - Baltijas un Melnās jūras reģionā," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO nodrošina atbalstu Ukrainai, stiprinot tās kapacitāti ar mācībām, aprīkojumu, konsultācijām un informāciju. Tāpat NATO rūpīgi seko līdzi situācijas attīstībai uz Ukrainas robežām.

"Protams, pastāv atšķirība starp Ukrainu, kas mums ir ļoti ciešs un augsti novērtēts partneris, kuram mēs sniedzam atbalstu, un NATO sabiedrotajiem. Mums ir kolektīvās aizsardzības pants un mēs sniedzam drošības garantijas, kas nostiprinātas Vašingtonas līgumā," akcentēja Stoltenbergs.

Viņš norādīja, ka sabiedrotie turpinās izmantot NATO kā platformu, lai sniegtu konsultācijas, koordinētu darbības, ieskaitot arī iespējamās ekonomiskās sankcijas, lai gan NATO šādus lēmumus nepieņem. Stoltenbergs skaidroja, ka NATO ir platforma, kas apvieno Ziemeļameriku un Eiropas sabiedrotos, un alianse pieņem lēmumus, kas saistīti ar drošības garantijām NATO sabiedrotajām valstīm.

Jautāts, vai Ukrainas uzņemšana NATO varētu kalpot par deeskalācijas signālu Krievijai, NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka tas nav pieņemami, ka Krievijai ir ietekmes sfēra. Viņa ieskatā,

Krievija grib atjaunot savas tiesības kontrolēt to, ko dara vai nedara tās kaimiņi.

"Tā ir pasaule, kurā mēs negribam atgriezties - ka lielvarām ir teikšana vai tiesības noteikt kaut kādus ierobežojumus uz to, ko suverēnas, neatkarīgas valstis drīkst darīt. Es pats nāku no mazas valsts, kurai ir robeža ar Krieviju. NATO sabiedrotie nekad nav atbalstījuši uzskatu, ka Krievijai ir tiesības veidot ietekmes sfēru ziemeļos un noteikt, ko Norvēģija kā maza, neatkarīga, suverēna valsts drīkst vai nedrīkst darīt. Tas pats attiecas uz Ukrainu," sacīja Stoltenbergs.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Ukraina ir neatkarīga, suverēna valsts, ar savām robežām, ko atzinusi Krievija un citas valstis un šīs robežas ir jāciena, ieskaitot arī Krimu un Donbasu kā Ukrainas daļu. Pēc NATO ģenerālsekretāra paustā, doma vien, ka NATO atbalasts suverēnai valstij ir provokācija, ir nepareiza - ir jāciena Ukrainas tautas suverenitāte un griba.

"Manuprāt, tas pasaka daudz vairāk par Krieviju, nekā par NATO. NATO ir aizsardzības alianse, tā nevienu neapdraud. NATO ciena valstu lēmumus, piemēram, Baltijas valstu un Polijas lēmumu, kad tās nolēma pievienoties NATO.

Mēs cienām arī Ukrainas lēmumu. Ukraina varēs kļūt par NATO dalībvalsti,

bet mums - 30 sabiedrotajiem - ir jālemj, kad Ukraina būs tam gatava un atbildīs NATO standartiem," skaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Viņš norādīja, ka NATO palīdz Ukraina ceļā uz iestāšanos ar atbalstu reformām, cīņai ar korupciju, veidojot drošības aizsardzības institūcijas.

"Vēstījums ir tāds, ka tikai Ukraina un 30 NATO sabiedrotie nolemj, kad Ukraina var pievienoties NATO. Krievijai nav neto tiesības šajā jautājumā, nedz arī teikšanas," sacīja Stoltenbergs.

Uz augšu
Back