No problemātiskas kaimiņvalsts Baltkrievija ir kļuvusi par tiešu draudu reģiona un tuvāko valstu drošībai, norādīts Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) jaunajā publikācijā par Baltkrievijas 2020.gada pēcvēlēšanu notikumu ietekmi uz Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas drošību.
Kā informēja LĀI, publikācijā secināts, ka komerciālas lidmašīnas piespiešanas nolaisties un migrantu krīzes izraisīšana ir nodemonstrējusi Baltkrievijas varas iestāžu neprognozējamību un nav izslēdzamas jaunas destabilizējošas aktivitātes.
Publikācijā norādīts, ka Latvijas kontekstā Baltkrievijas rosinātā migrācijas krīze kļuva par pagrieziena punktu savstarpējo drošības attiecību pārskatīšanai.
Notikumi uz robežas pārsteidza Latviju nesagatavotu, parādot nepietiekamo risku izvērtējamu attiecībās ar autoritāro valsti, un transformēja Latvijas-Baltkrievijas attiecības, tostarp drošības jomā.
Vienlaikus publikācijā skaidrots, ka
Baltkrievija ir apgrūtinošs kaimiņš ne tikai Baltijas valstīm un Polijai, bet arī Krievijai.
Par spīti spēcīgajai Krievijas militārajai ietekmei, Baltkrievija līdz šim nav kļuvusi par lielvaras satelītvalsti. Praktiski Krievijas ieguvumi no ietekmes Baltkrievijā militārā jomā ir limitēti. Baltkrievija, visticamāk, turpinās būt par izaicinājumu ne tikai kaimiņos esošajām NATO dalībvalstīm, bet arī Krievijai.
Publikācija pieejama LĀI mājaslapā.
Jau vēstīts, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
