ĀM valsts sekretārs: Latvija gatava dialogam ar Ziemeļkoreju, ja tā pildīs starptautiskās saistības

Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs. FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Latvija plašākas Eiropas Savienības (ES) sadarbībā ir gatava dialogam ar Ziemeļkoreju, ja tā izpildīs starptautiskās saistības, uzsver Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs, kurš akreditācijas vizītē pieņēma jauno Ziemeļkorejas vēstnieku Latvijā Ri Vonguku.

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, sarunā ar vēstnieku valsts sekretārs uzsvēra, ka šogad aprit 30 gadu, kopš Latvija kļuva par ANO dalībvalsti, un vienā dienā ar Latviju, Lietuvu un Igauniju par ANO dalībvalstīm kļuva arī Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja.

Valsts sekretārs pauda Latvijas atbalstu miera un drošības centieniem Korejas pussalā un aicināja Ziemeļkoreju atgriezties pie sarunām par kodolatbruņošanos. Uzmanība tika vērsta arī uz nepieciešamību novērst starptautiskās sabiedrības bažas, kas saistītas ar cilvēktiesību situāciju Ziemeļkorejā.

Vēstnieks apliecināja gatavību stiprināt dialogu starp Latviju un Ziemeļkoreju un nepieciešamību pēc vizīšu apmaiņas, lai veicinātu izpratni par situāciju abās valstīs. Vienlaikus vēstnieks atzina, ka ES nepieciešams pārskatīt savu politiku iepretim Ziemeļkorejai. Ziemeļkorejas vēstnieks rezidē Stokholmā, Zviedrijā, un ir akreditēts visās Ziemeļvalstīs un Lietuvā.

Šodien Plešs akreditācijas vizītēs pieņēma arī jaunos Lietuvas un Japānas vēstniekus Latvijā.

Pelšs un Lietuvas vēstnieks Valds Lastausks atzinīgi novērtēja abu valstu ciešo dialogu un aktīvo amatpersonu vizīšu apmaiņu, uzsverot, ka Latvijas un Lietuvas sadarbībai ir stipras tradīcijas. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī starptautiskās politikas aktualitātes, to skaitā Rīgā notikusī NATO ārlietu ministru sanāksme.

Amatpersonas vienojās turpināt ciešos kontaktus un koordināciju par aktuālo situāciju uz ES ārējās robežas un notikumiem Baltkrievijā un Ukrainā. Sarunas partneri bija vienisprātis, ka kopīgi jāstrādā pie "Rail Baltica" projekta un Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu.

Tiekoties ar Japānas vēstnieku Jasuši Takasi, tika novērtēta izcilā Latvijas un Japānas sadarbība politikas, ekonomikas, kultūras un izglītības jomā, un sarunu partneri apņēmās turpināt veicināt augsta līmeņa vizīšu apmaiņu. Latvijas un Japānas divpusējās attiecībās pēdējo gadu laikā ir vērojama pozitīva dinamika, un šogad tika svinīgi atzīmēta abu valstu draudzības simtgade.

Valstu starpā izveidojies arī aktīvs ekonomiskais dialogs, kas paver iespējas tālākiem sadarbības projektiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, transporta, loģistikas un atjaunojamās enerģijas jomā. Pelšs uzsvēra, ka liela nozīme ir ne tikai divpusējai, bet arī reģionālajai sadarbībai, un pievērsa uzmanību Trīs jūru iniciatīvai (TJI). Valsts sekretārs aicināja 2022.gada jūnijā Rīgā plānotajā TJI samitā un biznesa forumā piedalīties arī augsta līmeņa Japānas valsts pārstāvi.

Pelšs uzsvēra Latvijas sadarbību ar Japānu kā līdzīgi domājošu partneri stratēģiski nozīmīgajā Indijas un Klusā okeāna reģionā. Vēstnieks Takase atzīmēja arī līdzšinējo veiksmīgo sadarbību starptautiskajās organizācijās, ko raksturo kopīgas vērtības un principi, tostarp izpratne par demokrātiju, cilvēktiesībām un likuma varu.

Uz augšu
Back