Izsludināts 2022.gada valsts budžets

Finanšu ministra budžeta portfelis, kas ar valdības sagatavoto 2022.gada valsts budžeta likumprojektu iesniegts izskatīšanai Saeimā. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā sestdien Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis 2022.gada budžetu, kas stāsies spēkā nākamgad, 1.janvārī.

Kopumā valsts budžeta likumu paketē 2022.gadam izsludināti 14 likumi

Kā ziņots, Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 7,5 miljardi eiro, bet izdevumi - 9,3 miljardi eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,4 miljardu eiro, bet izdevumi 3,4 miljardu eiro apmērā. 2022. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme plānota 5% apmērā, bet vispārējās valdības budžeta deficīts – 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no IKP.

Darbu ar valsts budžeta paketi Saeima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte. Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Atbilstoši scenārijam Latvijas IKP pieaugums 2021.gadā sasniegs 3,7% un 2022.gadā - 5%, kas ir attiecīgi par 0,7 procentpunktiem un 0,5 procentpunktiem straujāk nekā prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam. Savukārt 2023. un 2024.gadā IKP palielināsies attiecīgi par 3,5% un 3,4%, kas attiecīgi ir par 0,3 un 0,7 procentpunktiem vairāk nekā februāra prognozēs. Makroekonomisko prognožu uzlabošanās pamatā ir labāka ekonomikas reakcija uz pandēmijas izaicinājumiem.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka ekonomikas izaugsmi 2021. un 2022.gadā noteiks Covid-19 uzliesmojuma ierobežošana gan Latvijā, gan veiksmīga krīzes pārvarēšana pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, veicinot iekšējo un ārējo pieprasījumu. Līdzīgs pieņēmums ir pamatā arī visu starptautisko institūciju makroekonomikas prognozēm, balstoties uz Covid-19 izplatības dinamikas pēdējiem datiem prognožu veikšanas brīdī.

Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks 2021.gadā būs privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās šī gada otrajā ceturksnī ir strauji atjaunojies. Tāpēc gadā kopumā tas varētu palielināties par 6,3%. Ņemot vērā zemo bāzi, 2022.gadā privātā patēriņa pieaugums varētu sasniegt 10,4%, tomēr privātais patēriņš būtu tikai par 5,5% lielāks nekā 2019.gadā.

Investīciju apjoms šogad varētu palielināties par 4,1%, bet 2022.gadā sasniegt jau 8,5% kāpumu. Pieaugumu nodrošinās ES fondu un Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējama pieejamība, kā arī "Rail Baltica" projekta realizācija.

Gada vidējā inflācija 2021.gadā prognozēta 2% un 2022.gadā 2,4% līmenī. Salīdzinājumā ar februāra prognozēm inflācijas prognoze 2021.gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem un 2022.gadam - par 0,4 procentpunktiem. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu noteiks gan izejvielu preču cenu, tostarp naftas un pārtikas izejvielu cenu kāpums pasaulē, gan arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās Latvijā un pakalpojumu cenu pieaugums. Savukārt turpmākajos divos gados inflācija samazināsies līdz 2% līmenim.

2022.gadā, turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7%. Nodarbināto skaits nedaudz palielināsies 2022.gadā un līdz 2024.gadam stabilizējoties 900 000 līmenī.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8,0% apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1234 eiro. Nākamajā gadā algu pieaugums veidos 6% un vidējā termiņā pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, kas ir ap 3,2%.

Uz augšu
Back