C, 18.08.2022.

Lietuvas ārlietu ministrs lūdz EK palīdzību problēmu risināšanai tirdzniecībā ar Ķīnu

TVNET/LETA/BNS
Lietuvas ārlietu ministrs lūdz EK palīdzību problēmu risināšanai tirdzniecībā ar Ķīnu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 15
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Foto: REUTERS/Hannibal Hanschke/Pool

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pirmdien vērsies pie Eiropas Komisijas (EK), lūdzot iejaukties un palīdzēt risināt problēmas tirdzniecībā ar Ķīnu, kas faktiski bloķējusi Lietuvas preču importu.

Viņš uzrunājis Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augsto pārstāvi Žuzepu Borelu un ES tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski, reaģējot uz Lietuvas uzņēmēju sniegtajām ziņām, ka viņi Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces.

"Lietuvas vārdā lūdzu jūs iesaistīties diskusijās ar Ķīnas varasiestādēm, lai atrisinātu šo situāciju," teikts ministra vēstulē, kas nonākusi ziņu aģentūras BNS rīcībā. "Būšu pateicīgs par jūsu pastāvīgu atbalstu nolūkā nodrošināt, lai starptautiskā tirdzniecība norisinās saskaņā ar visā pasaulē atzītiem tirdzniecības noteikumiem un labo praksi un lai muitas un citas procedūras netiek izmantotas kā politiska spiediena līdzeklis pret ES dalībvalsti."

"Vēlos uzsvērt, cik nozīmīga ir ES vienotība un solidaritāte, kā arī stingra un principiāla ES nostāja, attīstot sadarbību ar Ķīnas Tautas Republiku. "Vajadzīga spēcīga reakcija ES līmenī, lai sūtītu Ķīnai signālu, ka politiski motivēts ekonomiskais spiediens nav pieņemams un netiks pieļauts," uzsvēris Landsberģis.

Lietuvas un Ķīnas divpusējās attiecībās iestājusies krīze, kas saistīta ar Pekinas iebildumiem pret Viļņas lēmumu veidot ciešākas attiecības ar Taivānu.

Lietuvas Rūpnieku konfederācija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Lietuva ir dzēsta no Ķīnas elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas, tādējādi liedzot uzņēmējiem eksportēt savas preces uz šo valsti.

Pēc Landsberģa vārdiem, ar šādām problēmām saskaras tikai lietuviešu uzņēmēji, kas darbojas farmācijas, lāzeru, elektronikas, dzērienu un pārtikas rūpniecības nozarēs.

"Grūti nepamanīt, ka šie jaunākie Ķīnas Tautas Republikas soļi ir turpinājums politiski motivētai ekonomiskajai vardarbībai, kas turpinās kopš augusta. Ķīna nekad nav slēpusi, ka grib sodīt Lietuvu par lēmumu izstāties no [ekonomiskās un politiskās sadarbības] formāta 17+1 un veidot ciešākas saites ar Taivānu," norādījis ministrs.

Vēstulē uzsvērts, ka pieaugošajam Ķīnas spiedienam būs "tieša ietekme uz visu ES un mūsu kopējo tirdzniecības politiku".

Landsberģis piebildis, ka Lietuva nav bijusi informēta par Ķīnas vienpusējo lēmumu apturēt tās preču importu.

"Nesenā Ķīnas valdības rīcība pastiprina politiski motivētu ekonomisko spiedienu līdz nepieredzētam līmenim. "To, ar ko saskaramies šobrīd, nevar nosaukt citādi kā vien par ekonomisku vardarbību, izmantojot dažādus kanālus un klaji pārkāpjot starptautiskās normas," viņš atzinis.

Kā ziņots, Pekinu šogad saniknojis Lietuvas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.

Taivānas pārstāvniecība Viļņā tika atklāta 18.novembrī, bet drīz pēc tam Ķīna pavēstīja, ka pazeminājusi diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu, proti, turpmāk Pekinas intereses Lietuvā pārstāvēs nevis vēstnieks, bet zemāka ranga diplomāts - pilnvarotais lietvedis. Novembra nogalē Ķīna arī paziņoja, ka tās vēstniecība Lietuvā uz laiku apturējusi vīzu izsniegšanu, skaidrojot to ar tehniskiem iemesliem.

Maijā Lietuva pavēstīja, ka izstājas no Ķīnai nozīmīgā sadarbības formāta 17+1, kurā piedalās galvenokārt Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, jo uzskata to par šķeltniecisku.

Par ieceri atklāt Taivānas pārstāvniecību Lietuvā tika paziņots jūlijā.

Augustā Ķīna atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā, pamatojot šo lēmumu ar Lietuvas nostāju attiecībā pret Taivānu, un vienlaikus pieprasīja atsaukt arī Lietuvas vēstnieku Pekinā. Lietuvas vēstniece Ķīnā Diāna Mickevičiene Lietuvā uz konsultācijām atgriezās septembra sākumā.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu