Rozā krekli un 50 pelēkā nokrāsas
Lielākā daļa vīriešu kreklu un džinsu, kas nonāk pie Aivas, ir "Otrajā elpā" nenopirktais apģērbs. Aiva tikpat kā neko neizmet. No krekliem, kas ir sliktā stāvoklī, top karodziņu virtenes. Aiva stāsta, ka melnā un zaļā krāsa ir visnedraudzīgākās videi, jo, lai tās iegūtu, tiek patērēts visvairāk ķīmisku vielu. Viņas kolekcijā dominē pelēkais - visas 50 nokrāsas. "Es visu šūtu pelēku, jo viss, kas ir pelēks, man liekas skaists," smejas Aiva. Toties oranžu, zaļu un brūnu tērpu ir gaužām maz. Izrādās, ka Latvijas vīriešu vidū populāri ir maigi rozā krekli. Tieši šādi dominē labdarībai "Otrajā elpā" atdoto vidū.
Toties zaļi krekli ir liels retums.
Aiva pārsvarā kleitas šuj no kokvilnas krekliem, tomēr gadās, ka uz etiķetes minēta 100% kokvilna, bet pieredzējušās šuvējas pirksti saka, ka nē - nav vis.
Vēl Aivai patīk lins, bet, uzzinājusi, cik kaitīga ir auduma krāsošana, viņai vairs "roka neceļas" pirkt krāsainu lina audumu, lai šūtu kleitas. "Kad sāc interesēties un uzzini, cik piesārņojošs ir tekstils, paliek bēdīgi. Turīga neesmu kļuvusi, bet priecājos, ka man ir "Zīle", kas ir kā piliens okeānā, tomēr man ir apziņa, ka es kaut ko daru, lai pasargātu planētu." Tā ir: "Zīle" ir neliels, tomēr spieķis patēriņa sansāras ritenī.
Gadā "Zīle" pāršuj apmēram 600 kreklu un 100 džinsu bikses.
Kopumā šajos gados mazais uzņēmums pārstrādājis vairāk nekā tonnu lietotu apģērbu, kas būtu nonākuši atkritumos.
"Kamēr ražošanas rādītāji nekritīsies, daudz nekas nemainīsies, lai gan eksperti saka, ka pasaulei ir palikuši vien 50 ražas gadi, jo lauksaimniecības zeme ir noplicināta un mūžameži tiek izcirsti," turpina Aiva. "Arī kovids mums neko nav iemācījis.
Cik gadi ir pagājuši, kopš apzināmies plastmasas kaitīgumu, bet veikalā pārdevējs tik un tā tavu salātu trauciņu cenšas ielikt maisiņā un, ja neizdodas, kasiere to mēģina izdarīt vēlreiz.
Tu atnāc no veikala un redzi, ka viss - maize, siers ir plastikātā. Visi mēs pāršūtās drēbēs nestaigāsim un par vegāniem nekļūsim, bet, ja katrs izdarītu kaut mazliet, lai mainītu sabiedrības domāšanu, arī tas būtu daudz. Viens brauktu ar riteni, otrs ietu uz veikalu ar savu maisiņu, trešais neēstu gaļu."
No Aivas atvadāmies ar apņemšanos kaut mazliet parevidēt sava skapja saturu un iepirkšanās paradumus. Apmetuši līkumu Apei, atceļā iegriežamies Aumeisteros - ir tāda vieta ar senām muižas celtnēm. Pa radio stāsta, ka kaut kas noticis "Origo" tunelī, bet īstā dzīve ir te - meža vidū, kur krēslo un pa priekšu skrien putenis.
Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu