Vēl pirms Baltkrievija apzināti sāka veidot nelegālo migrantu krīzi, bija novērojama pakāpeniska Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņa pret imigrantiem un imigrāciju no mēreni nelabvēlīgas uz mēreni pozitīvu, trešdien Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētnieku īstenotā pētījuma "Latvijas iedzīvotāju attieksme pret imigrāciju un imigrantiem" prezentācijā atzina viens no tā īstenotājiem Mārtiņš Kaprāns.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā veidojas Latvijas iedzīvotāju priekšstati par imigrantiem un imigrāciju. Pētījums ir balstīts uz aptaujas eksperimenta datiem, kas tika iegūti 2021. gada jūnijā. Tas, kā pētījuma prezentācijā norādīja Kaprāns, ir divus mēnešus pirms Baltkrievija sāka veidot veidot nelegālo migrantu krīzi.
"Iespējams, kaut kas mainīsies, un par to mēs droši vien nākamajās prezentācijās runāsim. Bet, balstoties šajos datos, var redzēt, ka ir neliela virzība, ja salīdzina, piemēram, ar situāciju pirms desmit gadiem, tajā virzienā, par kuru varētu runāt ka no mēreni nelabvēlīgas uz mēreni labvēlīgu," skaidroja Kaprāns.
Kopumā pētījuma aptaujā piedalījās 5803 respondentu. Pētījumā respondentiem tika uzdoti vairāki kontroljautājumi. Starp tiem tika uzdots jautājums arī par to, cik svarīgs Latvijas iedzīvotājiem šķiet imigrācijas jautājums, izvēloties, par ko balsot Saeimas vēlēšanās. No kopumā 5803 aptaujātajiem 4010 atzinuši, ka Saeimas vēlēšanās piedalās. No tiem 19% pauduši, ka migrācijas jautājumam, izvēloties, par ko balsot, ir liela nozīme, 38% atzinuši, ka tam nepievērš nekādu nozīmi, bet 43% respondentu tas licies mazliet svarīgi.
Partiju nostāja imigrācijas jautājumos vairāk rūp vīriešiem, iedzīvotājiem no 55 līdz 74 gadiem, etnisko minoritāšu pārstāvjiem un respondentiem, kuriem nepatīk dzīvot etniski un kulturāli daudzveidīgā vidē vai kuriem nav pieņemams kosmopolītiskās identitātes modelis.
Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 56% savu tuvāko apkaimi vērtē kā etniski fragmentētu. Neliela daļa jeb 8%, starp kuriem visbiežāk Latvijas mazpilsētu un ciemu respondenti, uzskata, ka viņu apkaimē pārsvarā dzīvo tikai latvieši. Apkaimi, kurā dzīvo daudzi nelatvieši, biežāk ir minējuši Rīgas un Latgales respondenti.
Pētījuma autori arī secinājuši, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme par etnisko daudzveidību un valstisko piederības nozīmi atklāj būtiskas atšķirības starp dažādām viedokļu grupām. Visbiežāk aptaujā tiek pausta patika pret dažādu tautību cilvēkiem vai arī tiek ieņemta neitrāla pozīcija, kas norāda, ka Latvijas sabiedrībā dominē drīzāk labvēlīga, nevis naidīga attieksme pret citu tautību cilvēkiem.
Negatīvu attieksmi pret etnisko dažādību ar augstāku varbūtību demonstrē vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74, latviešu tautības respondenti, cilvēki, kas auguši etniski viendabīgās ģimenēs vai arī dzīvo etniski viendabīgā apkaimē, kā arī mazpilsētās, ciematos un lauku apvidos dzīvojošie.
Tāpat 53% aptaujāto sevi neuzskata par "pasaules pilsoņiem", kas, pēc pētījuma autoru paustā, netieši norāda uz valstiskās piederības lomu Latvijas iedzīvotāju pašizpratnē. Vienlaikus starp iedzīvotājiem, kas neidentificējas kā pasaules pilsoņi, ir mazāka varbūtība sastapt cilvēkus, kam patīk dzīvot starp dažādu tautību cilvēkiem un valodām. Pretēja aina novērojama kosmopolītiski orientēto iedzīvotāju segmentā. Kosmopolītiskā identitāte ir vairāk raksturīga gados jaunākajai sabiedrības daļai vecumā no 18 līdz 34 gadiem, vīriešiem, Latgales un Rīgas iedzīvotājiem, Latvijas lielāko pilsētu iedzīvotājiem, respondentiem no etniski jauktām ģimenēm vai etnisko minoritāšu pārstāvjiem.
Pārbaudījuma grupā iekļautie respondenti pēc kontroljautājumu atbildēšanas tika aicināti iepazīties ar īsu, bet katrai grupai atšķirīgu aprakstu jeb vinjeti, kas migrācijas tēmai piešķīra konkrētu rāmējumu. Proti, pirms pārbaudījumu grupu respondenti sāka atbildēt uz aptaujas jautājumiem, viņiem tika radīts atšķirīgs informatīvais fons.
Pārbaudījuma grupām aptaujas anketā tika piedāvāta viena no piecām vinjetēm. "Ekonomikas vinjetē" uzsvērta imigrantu kā darbaspēka vērtība, "Remigrācijas vinjetē" akcentēta nepieciešamību atgriezt atpakaļ no Latvijas aizbraukušos, "Multikulturālisma vinjetē" izcelta dažādas kultūras pārstāvošu migrantu spēja iekļauties mītnes zemes sabiedrībā, saglabājot savu identitāti, "Asimilācijas vinjetē" akcentēts, ka visi migranti ar laiku kļūst par daļu no mītnes zemes kultūras; bet "Humanitārajā vinjetē" vērsta uzmanība uz valsts morālo pienākumu uzņemt patvēruma meklētājus.
Kā secinājuši pētījuma autori, imigrantu ģeogrāfiskā un kulturālā tuvība padara Latvijas sabiedrību atvērtāku pret imigrāciju. Cilvēku sociālajos priekšstatos ir nostiprinājusies etniskā hierarhija ar vairāk vai mazāk vēlamām imigrantu grupām. Vienlaikus Latvijas sabiedriskajā domā atsaucību izpelnās pragmatiski un meritokrātiskajās vērtībās balstīti argumenti, kas runā par labu imigrācijai.
Pētījuma eksperimentālie dati parāda, kā un cik lielā mērā, izmantojot noteiktu informatīvo fonu un imigrācijas rāmējumu, ir iespējams ietekmēt Latvijas iedzīvotāju attieksmi. Kopumā pētījuma autori secinājuši, ka ekonomiskajiem, remigrācijas un humanitātrisma argumentiem ir vislielākais ietekmes potenciāls.
Pētījuma autori ir LU FSI pētnieki Kaprāns, Andris Saulītis un Inta Mieriņa. Pētījumu finansē Konrāda Adenauera fonds, to īstenoja Sociālo attiecību pētījumu centrs sadarbībā ar LU FSI.
