Brīdinājumi par klimata pārmaiņu negatīvajām sekām ir bijuši izteikti jau vismaz pēdējos 70 gadus, vēsta izdevums “Live Science”. Pētnieki atzīst, ka šo pārmaiņu ignorēšana nodarīs nopietnu kaitējumu cilvēcei, turklāt zinātniskajos pētījumos un publikācijās minēts, ka 99 procentos gadījumu tās ir paša cilvēka izraisītas. Tomēr pavisam konkrēti piedāvājumi rīkoties kļuva aktuāli tikai pēdējos desmit līdz divdesmit gados.
Vēsturnieks Spensers Vērts no Merilendas stāstīja, ka jau 1950. gados tika saskatīti šie draudi, kas pilnīgi noteikti kļūtu tikai reālāki, taču 21. gadsimts tolaik vēl šķita kaut kas tāls.
Tikmēr 1980. gadu beigās zinātnieki jau pievērsās konkrētākām darbībām klimata pārmaiņu ietvaros.
Grieķijas antīkā vēsture parāda, ka arī 1200 gadus pirms mūsu ēras cilvēki debatējuši par mežu izciršanas un purvu nosusināšanas negatīvajām sekām un to, vai šādas darbības izraisītu spēcīgas lietusgāzes.
Grieķijas gadījums ir pirmais dokumentētais mēģinājums rūpēties par klimatu, tiesa gan, lokālā mērogā.
Zviedrijas zinātnieks Svante Arheniuss bija pirmais, kurš izgaismoja klimata pārmaiņu globālās sekas, kas skartu visu cilvēci, ne tikai izolētu reģionu.
Viņš publicēja aprēķinus, kas norādīja ogļskābās gāzes palielināšanās korelāciju ar planētas sasilšanu.
19. gadsimta pētnieku lokā parādījās interese par to, vai planēta bez atmosfēras kļūtu aukstāka un vai ogļskābā gāze un ūdens tvaiks spētu noturēt siltumu uz zemes virsmas.
Tiesa, Arheniusa veiktie pētījumi sākotnēji neguva lielu popularitāti, bet 1912. gadā publicētais raksts izdevumā “Popular Mechanics” vēstīja, ka fosilā kurināmā industrija jau pēc dažiem gadsimtiem ļoti nopietni ietekmēs planētas veselību.
Klimata pētnieks Rodžers Revels 1957. gadā nāca klajā ar ziņojumu, kas liecināja, ka okeāns nespēs absorbēt visu industriālajā rūpniecībā saražoto ogļskābo gāzi, kuras līmenis atmosfērā tikai pieaugs.
Pēc trīs gadiem Čārlzs Kīlings publicēja pētījumu, kas norādīja uz ogļskābās gāzes līmeņa pieaugumu katru gadu.
Visbeidzot,
1988. gadā sekoja pirmais oficiālais brīdinājums cilvēcei sākt rīkoties, lai pilnībā nesagrautu ekosistēmu visā pasaulē.
1990. gados fosilā kurināmā uzņēmumi sāka protestēt pret valdības ierosinātajām aktivitātēm kaut ko darīt lietas labā, savu artavu ir devusi cilvēka dabiskā pasivitāte un vēlme atlikt rīcību uz nezināmu laiku, ja vien šī rīcība nesniedz tūlītējus ieguvumus, komentēja Vērts.
