Diskutē par tā saukto "nomadu vīzu" ieviešanu (6)

Lai arī valdība vēl nav skatījusi Iekšlietu ministrijas sagatavotus grozījumus Imigrācijas likumā, par šādu vīzu ieviešanu pirmdien tika organizētās pirmās diskusijas parlamentā.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) deputātus informēja, ka grozījumi valdībā decembrī ir iesniegti, taču tie vēl nav skatīti. Pēc valdības atbalsta saņemšanas grozījumi būs jāpieņem parlamentam. Kopumā iesaistītās ministrijas šo projektu atbalsta, iebildumi vienīgi ir bijuši Tieslietu ministrijai. Tā uzskata, ka nav pietiekami pamatota projektā paredzētā iespēja saņemt atkārtotu ilgtermiņa vīzu uz vēl vienu gadu.

Patlaban trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā. Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomiskās zonas valstis, kā arī Šveice.

Globalizācijas un arī Covid-19 pandēmijas ietekmē aktualizējusies tendence izmantot attālinātā darba iespēju, piemēram, strādājot dažādu konsultāciju sniegšanas un informācijas tehnoloģiju jomās. Tāpat vērojams, ka darba devēji plāno saglabāt vai pat palielināt attālinātā darba īpatsvaru savos uzņēmumos pēc pandēmijas beigām, skaidroja ministre.

Tāpat vērojams, ka dažādu apsvērumu dēļ pasaulē cilvēki arvien vairāk dod priekšroku iespējai strādāt citā valstī, piemēram, tīrāka vide, attīstīta infrastruktūra un ātrs internets.

Projekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai esot ārvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona. Paredzēts, ka personas darba pienākumiem ir jābūt tādiem, ko var veikt attālināti.

Viens no diskusijas jautājumiem bija par to vai atbildīgās iestādes spēs izkontrolēt šos vīzu saņēmējus un vai vīzu saņēmēji izpildīs valsts uzliktos nosacījumus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze deputātiem skaidroja, ka pārvaldei jau ir pieredze ar Latvijā strādājošiem ārzemniekiem. Tāpat izsniedzot jebkuru vīzu, drošības iestādēm tiek pieprasīta informācija par vīzas saņēmēju, lai novērstu dažādus riskus un pārliecināto vai persona neatrodas "kādā sarakstā", skaidroja Roze un ministre.

Roze gan vērsa uzmanību, ka Latvijai veidojot sarežģītāku šo "nomadu vīzu" saņemšanas nosacījumus, produkts varētu nedarboties un nebūs pievilcīgs, tāpēc jābūt samērojamai sistēmai.

Jau ziņots, ka "nomadu vīza" paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba ņēmējs uzturas. Piemēram, Spānijas pilsonis, kurš veic darbu informācijas tehnoloģiju jomā Spānijā reģistrēta darba devēja labā, strādā attālināti no citas valsts, piemēram, no Igaunijas, kas viņam izdevusi digitālo jeb "nomadu vīzu".

IeM cer, ka "nomadu vīzas" ļaus Latvijai no ārzemēm piesaistīt jaunus talantus. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad pasaulē pieaug cīņa par kvalitatīvu darbaspēku.

Golubeva jau iepriekš norādījusi, ka augsti kvalificēti migranti samazina nevienlīdzību un pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku.

Valstis, kas ieviesušas vai plāno ieviest šādu regulējumu, norāda, ka šāds risinājums veicina augstas kvalifikācijas imigrantu ieceļošanu. Latvija ir droša valsts Eiropas Savienībā, ar brīnišķīgu dabu un samērā zemām dzīvošanas izmaksām. No šejienes ir viegli doties uz jebkuru citu valsti Eiropā. Digitālo nomadu vīzas ļautu Latvijai piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, kas lielākoties strādā IT jomā.

Digitālo "nomadu vīzu" regulējums ir pieejams vairākās pasaules un arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā un Spānijā. Vairākas valstis pašlaik ir ceļā uz digitālo "nomadu vīzu" regulējuma izveidi.