Lai arī mentālā veselība šodien ir viens no apspriestākajiem tematiem publiskajā telpā, to aizvien apvij dažādi mīti un aizspriedumi, kas var radīt apjukumu un bailes, kas nepieciešamības gadījumā var atturēt no laicīgas vēršanās pie speciālista. Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs atspēko trīs izplatītākos mītus par mentālo veselību un dalās pieredzē, kā neapjukt pieņēmumu gūzmā.
Nereti pusaudžu un jauniešu vecāki mēdz maldīgi uzskatīt, ka viņu atvases nevar justies nomāktas, jo, esot jaunam, nav pamata depresīvām domām. Taču eksperts atgādina, ka vecāki auguši citos laikos un mūsu zināšanas par mentālo veselību strauji attīstās un mainās. “Šodien mēs zinām, ka, esot jaunam, pastāv visaugstākais risks justies depresīvam, jo smadzenes vēl tikai veidojas un cilvēks izjūt vislielāko stresu. Tādēļ ir vērtīgi ar vecākiem pārrunāt šo jautājumus, lai palīdzētu viņiem saprast, kā jaunietis patiesībā jūtas,” skaidro Konstantinovs.
Viņš arīdzan uzsver, ka pat nozares speciālisti zina ļoti maz par to, kā strādā cilvēka smadzenes, un tas, iespējams, paliks noslēpums vēl simtiem gadu. “Jāņem vērā, ka vienām un tām pašām problēmām ir ļoti atšķirīgi risinājumi, piemēram, kādam jaunietim ar depresiju palīdzēs skolas psihologs, taču citam psihoterapeits. Būs arī tādi, kuru glābiņš izrādīsies sports, bet citi atbildi radīs ēdienkartes izmaiņās. Būs vēl kāds, kuram palīdzēs meditācijas, vai kāds, kurš nedarīs neko, un viņam vienkārši paliks labāk. Lai atrastu pareizo risinājumu, nepieciešamas garas sarunas. Bet vienmēr vērts paturēt prātā, ka ceļu uz īsto atbildi ir ļoti daudz,” secina Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs.
Pastāv uzskats, ka, aizejot uz vizīti pie speciālista, jaunietim mācīs, kā pareizi dzīvot. Konstantinovs atzīst – reizēm šādas pieredzes tiešām ir, to nevar noliegt. Taču tādā gadījumā viņš iesaka meklēt citu speciālistu, jo šādu attieksmi nevajadzētu uzvert kā pašsaprotamu. “Palīdzības sniegšana nenozīmē dzīves mācīšanu, bet gan atbalsta izrādīšanu, lai pusaudzim vai jaunietim palīdzētu labāk saprast, kas ar viņu notiek,” stāsta eksperts.
Nils Sakss Konstantinovs atzīmē, ka apmeklējot, speciālistu, nav jāizstāsta slēptākās domas vai jāatklāj sava sirds. “Ir jārunā tikai tik daudz, cik jūties droši. Pārsvarā mēs tomēr apspriežam tādas tēmas kā skola, hobiji, draugi un iecienītākie “Netflix” seriāli. Nekad nebūs jāstāsta kaut kas tāds, ko attiecīgajā brīdī nevēlēsies pārcilāt,” viņš uzsver.
Bieži vien ir grūti saņemties, lai meklētu profesionālu palīdzību, tāpēc viņš atgādina, ka pietiek aiziet tikai uz vienu vizīti, lai saprastu un pieņemtu lēmumu, vai šis varētu būt piemērots un noderīgs risinājums. Tāpat vērts jau savlaicīgi veikt izpēti internetā, lai rastos priekšstats par vizītes gaitu un atmosfēru pie izvēlētā speciālista.
Ar citām vērtīgām atziņām no zīmola “Coca-Cola” rīkotās diskusijas varat iepazīties šeit.