VNĪ Austrumu robežas izbūvē veidos septiņas dzīvnieku pārejas zonas

FOTO: Valsts kanceleja

Lai nodrošinātu pietiekamu dzīvnieku pārvietošanos pāri valsts Austrumu robežai, uz tās ir paredzētas septiņas prioritārās dzīvnieku pārejas zonas, garākā no tām ir 7,5 kilometrus gara, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvji.

Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" veidotajā atzinumā ir norādīts, ka pārejas zonās pieļaujams veidot sešus metrus platus atveramus vārtus, katrā pārejas zonā veidojot astoņus līdz desmit šādus vārtus.

VNĪ pārstāvji norāda, ka vārti ir kompromiss sākotnējam ieteikumam par nepārtrauktiem atvērumiem 100 metru garumā, - vārti tiks turēti vaļā, bet krīzes situācijā aizvērti.

Tāpat robežas žogā ir arī paredzētas pārejas vietas, kas ir būtiskas atsevišķām sugām un sugu grupām. Pārejās tiks ierīkoti vismaz divus metrus plati vārti, bet pārejas vietā, kas atrodas tālāk par trīs kilometriem no iepriekšējās pārejas - vismaz četrus metrus plati vārti. Nepastāvot krīzes apstākļiem, vārti tiks turēti atvērti.

Dabas parkā "Silene" un aizsargājamo ainavu apvidū "Augšdaugava" attiecībā pret meža susuriem ir īpašas prasības. Zonās, kurās mitinās meža susuri, tiks paredzēti īpaši konstruēti žoga paneļi - katrā otrajā žoga panelī paredzami atvērumi vismaz 200 milimetrus augsti un 50 milimetrus plati (uzreiz virs zemes līmeņa), šajās vietās tiks konstruēts biezāks stiegru diametrs.

VNĪ pārstāvji skaidro, ka meža susuru zonās atvērumiem nav jābūt vietās, kur žogs šķērsos slapjas un pārmitras vietas reljefa pazeminājumos. Darbi šajās zonās netiks veikti jūnijā, jūlijā un augustā, savukārt aprīlī, maijā un septembrī - darbus neveiks diennakts tumšajā laikā.

Valsts meža dienests (VMD) aģentūru LETA informēja, ka VMD tā rīcība esošo informāciju par medījamo dzīvnieku populācijām ir sniedzis Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniekiem, kuri veica pētījumu atzinuma sagatavošanai par Latvijas-Baltkrievijas robežas patstāvīgā žoga izbūves ietekmi uz dzīvnieku pārvietošanos.

Šī darba rezultātā Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki sagatavoja ieteikumus patstāvīgā žoga ietekmes uz dzīvnieku pārvietošanos mazināšanu. Galvenie virzieni ir tehniski nodrošināt brīvu dzīvnieku pārvietošanos, ja nav draudu robežai, un dzīvnieku traucējošo faktoru, kas ietekmē to pārvietošanos, mazināšana.

Ieteikums ir pēc iespējas ātrāka patstāvīgā žoga izbūve, norāda VMD pārstāvji. Pagaidu žogam risinājumi būtu līdzīgi - koridoru ierīkošana, tehniskie līdzekļi dzīvnieku atbaidīšanai no žoga. Tomēr pirmais ieteikums ir saistāms ar kopējo drošību uz robežas, bet otrais ir vairāk īslaicīgs un var nenovērst dzīvnieka vēlmi šķērsot žogu.

Jau ziņots, ka VNĪ Austrumu robežas izbūvei uzrunājusi 15 būvniekus.

Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejā ir apstiprināts VNĪ izstrādātais būvkomersantu atlases kritēriju saraksts, pēc kuriem ir izvērtēta to atbilstība dalībai projekta īstenošanā. Taču ne kritēriji, ne būvkomersantu saraksts netiks publiskots, lai nodrošinātu visu 15 uzrunāto būvkomersantu vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas dalībai projektā, kā arī mazinātu savstarpējās vienošanās riskus, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

15 būvkomersanti ir uzrunāti par potenciālu dalību Austrumu robežas izbūves projektā. Uzvarētāji tiks atklāti pēc cenu aptauju rezultātu paziņošanas, lai nodrošinātu konfidencialitāti un mazinātu savstarpējas vienošanās risku. Būvdarbi iepriekš noteiktajos deviņos augstas gatavības posmos tiks sākti paralēli, katram būvkomersantam strādājot pie atsevišķiem posmiem, kas nodrošinās īsāku projekta īstenošanas termiņu, skaidro Griškevičs.

Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēdē 16.decembrī apstiprināja VNĪ izstrādāto tehnisko specifikāciju, kurā norādīti tie deviņi augstas gatavības posmi, kuros darbus var sākt tiklīdz "Latvijas valsts meži" tajos būs veikuši atmežošanas darbus.

Posmu kopējais garums ir nepilni 85 kilometri.

Tehniskajā specifikācijā ir iekļauts arī infrastruktūras elementu tehnisko prasību apraksts, kā arī Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" izstrādātie ieteikumi dzīvnieku pāreju zonu un Silenes dabas parka susuru zonu izbūves tehniskie risinājumi.

Līdz gada beigām VNĪ saņems uzrunāto būvuzņēmēju apliecinājumus dalībai projektā. Uzņēmumiem, kuri būs atsūtījuši apstiprinājumu par interesi dalībai projektā, tiks nosūtīta tehniskā specifikācija, lai tie varētu iepazīties ar prasībām un sākt sarunas par projekta īstenošanu.

Līdz 2022.gada janvāra beigām, atbilstoši nozares ekspertu ieteikumiem, tehnisko specifikāciju būs iespējams uzlabot, lai palielinātu projekta rezultāta ilgtspēju un paātrinātu tā īstenošanas gaitu. Februāra sākumā tiks organizēta cenu aptauja tehniskajā specifikācijā norādītajiem prioritārajiem projekta posmiem, lai līdz februāra beigām varētu parakstīt līgumus ar komersantiem, kad arī būs skaidras projekta pirmo posmu kopējās izmaksas.

VNĪ vēl gaida informāciju par pārējo projekta posmu gatavības pakāpi no Valsts robežsardzes un Nodrošinājuma valsts aģentūras. Visa projekta īstenošanas gala termiņš ir 2023.gada nogale.

Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Saskaņā ar 2021.gada 12.novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu, VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 134 kilometru garumā. Projekts tiks finansēts no valsts budžeta, un tā kopējais finansējums ir indikatīvi 28 miljoni eiro.

Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 18,5 miljoni eiro. Šo projektu rezultātā līdz 2023.gada beigām robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot robežu šķērsošanu efektīvāku un ātrāku.

Uz augšu
Back