Lai ieskatītos detalizētāk šīs apbrīnojamās personības dzīvē un gūtu atbildes uz jautājumiem, kāpēc viss notika tieši tā, noskaties 2009. gada filmu "Koko līdz Šanelei" (Coco before Chanel), kas šobrīd skatāma "LMT Viedtelevīzijā". Franču režisore Anne Fonteina ("Nathalie") pievērsusi uzmanību Šaneles jaunības gadiem, kā arī pirmajiem panākumiem un slavai. Apburošā Odrija Tatū ("Amelie from Montmartre", "The Da Vinci Code") graciozi spēlē dumpīgu un ambiciozu sievieti, kura iesāk savu karjeru kā kabarē dejotāja un šuvēja, lai vēlāk pievienotos slaveno, nemiera pilno pasaules dvēseļu saimei. 

Filmas reklāmas rullītis.

Uzauga bērnu namā, katoļticības stingrībā

Koko, pilnajā vārdā Gabriela Bonēra Šanela (Gabrielle Bonheur Chasnel) piedzima Somīrā, 1883. gada 19. augustā kā savu vecāku otrais bērns. Kad Šanelei bija 12 gadu, viņas māte, šuvēja Eiženija Žanna nomira no bronhīta. Viņas tēvs, ceļojošs tirgotājs Anrī Albērs savus dēlus iekārtoja darbā fermā, bet trīs meitas nosūtīja uz Obazīnas cisterciešu klosteri, kurā bija ierīkots bērnu nams. Lai gan tēvs meitām svēti solīja atgriezties, solījums netika turēts. Klosterī Gabriela sešu gadu garumā tika audzināta lielā katoļticības stingrībā un pie­ticībā. Paradoksāli, bet saskaņā ar leģendu

vēlākā modes nama logo – divi savītie C burti – radies, iedvesmojoties no savītajiem klostera sienu rotājumiem.

Alga - kabarē balss

Pieaugot, Gabriela sāka pelnīt naudu ar uzstāšanos dažādās kafejnīcās un restorānos, kur izpildīja franču šansonus. Samaksa bija tik liela, cik daudz katrs klausītājs iemeta dzeramnaudas traukā. Kas to būtu domājis, ka pasaules slavenā modes māksliniece no klausītājiem lūgs ziedojumus par savu priekšnesumu? Laikabiedri gan vēstījuši, ka Gabrielas balss bijusi atbaidoša, spalga un čērkstoša, un dziedājusi viņa greizi. Taču arī tas bija kaut kas jauns, un ieskurbušajiem karavīriem paticis. Turklāt

Gabrielas kalsnais, elegantais izskats un melni spožās acis burtiski hipnotizējušas publiku.

Kā radies vārds "Koko"?

Pastāvot trīs versijas. Viena vēstī, ka tā viņu iesaukuši kareivji, kuriem Mulēnas krodziņā “Rotonda” astoņpadsmitgadīgā Gabriēla dziedājusi un populārākās dziesmas bija “Ko Ko Ri Ko” un “Qui qu’a vu Coco”. Cita versija stāsta par to, ka tā viņu modinājis tēvs ar gaiļa saucienu,

uz ko viņa atbildējusi ar cālīša čiepstēšanu "ko-ko".

Bet vēl cita – ka tas ir atvasinājums no franču vārda “cocotte”.

Viņa iepazīstināja sievietes ar biksēm

Koko Šanele sašūpināja modes pasauli, kad viņa publiski uzvilka bikses. Tas notika Venēcijā un iemesls bija, lai atvieglotu braukšanu ar gondolu. Tāpat Koko pierādīja, ka nav ērti jāt ar zirgu, valkājot garus svārkus, tāpēc radīja sev speciālu tērpu jāšanai - bikses un žaketi. Lieki teikti, ka daudzas sievietes šo modeli noskatījās. 

Koko Šanele izgudroja sieviešu kostīmu

Šanele radīja revolūciju sieviešu modē, atbrīvojot viņas no “kleitām, kurās nevar kustēties un paelpot”. Slavenajam “Chanel” kostīmiņam ir militāra stila jaka ar polsterējumu plecu daļā un pogām, kas izskatās kā īstas rotaslietas.

Viņa ienāca modes pasaulē, radot cepures

Koko Šanele šūšanas mākslu apguva bērnunamā. 1910. gadā viņa kļuva par licencētu dizaineri/šuvēju un Parīzē atvēra savu veikalu ar nosaukumu "Chanel Modes". Viņas pirmās klientes bija vienkāršas sievietes. Dāmas tolaik valkāja lielas, greznas, strausa spalvām un puķēm rotātas galvassegas, turpretī Koko tās veidoja mazas un atturīgas, dziļi uz pieres valkājamas. Tas dāmām iepatikās, un "Koko" cepures kļuva ļoti populāras. 

Šanele darināja arī sev mazas salmu cepurītes ar šauru raupja auduma lenti.

Šaneles mūža mīla - Bojs

1909. gadā iepazīstoties ar angli Arturu Kepelu, kuram bija iesauka Bojs, Koko piedzīvoja iemīlēšanās burvību. Bojs pelnīja naudu akmeņogļu biznesā, tāpēc bija pietiekami turīgs, lai jaunajai draudzenei varētu atļauties uzdāvināt veikalu Parīzē, kur viņa lika pamatus savai karjerai modes pasaulē. Tomēr dzīvē abi nepalika kopā un mīļotais Bojs apprecēja citu, no kuras nāca pasaulē bērni, kas īpaši saskumdināja Koko. Koko tā arī nekad nekļuva par māti. Bojs gāja bojā autoavārijā 1919. gadā, īsi pirms Ziemassvētkiem.

Šī bija pirmā un pēdējā reize, kad Koko Šanele tika redzēta raudam. "Vai nu es nomiršu, vai arī es pabeigšu to, ko sākām kopā," viņa teica. Un viņa nepadevās...

"Chanel Nr.5" fenomens

Par piemiņu savam Bojam, Koko Šanele pasaulei radīja slavenākās smaržas "Chanel No 5". Smaržas tika laists klajā 1921. gadā, un tām tika nodrošināta vieta vēsturē, kad Merilinai Monro jautāja, ko viņa valkā gultā, un viņa atbildēja: “Tikai dažus pilienus Chanel No 5”. Kāpēc Nr.5? Tāpēc, ka tas bija piektais aromāts no viņas visiem smaržas paraugiem. Koko bija diezgan vienkārša, ja runa ir par viņas produktu nosaukumiem.

Melna bija viņas mīļākā krāsa!

Lai gan baltā, bēšā, zelta un sarkanā krāsa Šanelei ir simboliska, melnā krāsa bija viņas mīļākā krāsa. Koko Šanelei melnā krāsa atklāja sievietes mirdzumu un akcentēja būtisko. Viņa uzskatīja, ka nav nekā elegantāka par mazu, melnu vakarkleitu. Tikpat slavena kā “Chanel N° 5”, ir arī Koko Šaneles radītā mazā melnā vakarkleita. Koko to esot uzskicējusi 1926. gadā, iespaidojoties no atturīgā formastērpa, ko nācies valkāt klosterī.

Asa kritiķes mēle

Koko Šanele nekad nepalaida garām iespēju kritizēt savus laikabiedrus: viņa apsūdzēja Kristianu Dioru sieviešu nežēlīgā ģērbšanā, liekot tām justies nedabiski.

Viņa ir vienīgā persona pasaulē, kas uzdrošinājusies kritizēt modes karali Kristianu Dioru. 

Kāpēc Lauva?

Vai esat kādreiz domājuši, kāpēc lauva ir tik klātesoša “Chanel” rotaslietām? Jo viņas zodiaka zīme bija Lauva. Visu mūžu viņa turēja lauvas statuju blakus cigaretēm un audumu šķērēm. Arī lauva ir redzama iegravēta viņas tvīda uzvalku apakšdaļās.

"Es esmu lauva un tāpat kā viņš es parādu savus nagus, lai aizsargātu sevi," viņa teica: "Bet ticiet man, ka es vairāk ciešu no šiem nagiem...”

Saistība ar nacistiem? Spiedze?

Deklasificētie Francijas slepeno dienestu dokumenti atklāja, ka Koko Šanele ir reģistrēta kā Abwher (vācu spiegošanas grupējuma) dalībniece. Koko Šanele lielāko daļu kara pavadīja, apmetoties viesnīcā Ritz Parīzē, dzīvojot ciešā kontaktā ar nacistu ģenerālvirsniekiem, aģentiem un spiegiem.

Mēļoja, ka Koko pat iepazinusies ar pašu Ādolfu Hitleru. Katrā ziņā nacisti apzināti centās izmantot Koko, piemēram, kā starpnieci sarunās par mieru ar Čērčilu, ar kuru viņai jau sen bija draudzīgas attiecības. Pēc Francijas atbrīvošanas 1944. gadā Koko uz desmit gadiem pārcēlās uz Šveici, Lozannu. 

Koko atgriezās Parīzē vien 1954. gadā, būdama 71 gadu veca, bet spēja atjaunot varu savā impērijā un modes pasaulē.

Viņa dzīvoja viesnīcā vairāk nekā 30 gadus

Vecumdienās Koko Šanele dzīvoja vientulībā, apmetusies Parīzes viesnīcā “Ritz”, kur viņa arī nomira 1971. gadā, 87 gadu vecumā. Pa dienu viņa uzturējās savā dzīvoklī, bet naktis pavadīja “Ritz”.

Apģērbt eņģeļus...

Viņas bērēs pirmās vietas ieņēma slavenas modeles un viņas zārku klāja balti ziedi (kamēlijas, gardēnijas, orhidejas, acālijas) un koši sarkanās rozes. Koko Šanele ir apbedīta Lozannā, Šveicē. Viņas kapakmeni veidojusi pati dizainere, un tajā attēlots simboliskais lauva.

"Kad te viss būs pabeigts, es gribētu doties uz debesīm un apģērbt eņģeļus," viņa teica.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".