ST ierosina lietu par normām, kas noteic studiju programmu īstenošanu valsts valodā (3)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Latvijas Republikas Satversmes Tiesa.
Latvijas Republikas Satversmes Tiesa. Foto: Latvijas Republikas Satversmes Tiesa

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par normām, kas noteic augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā.

Lieta ierosināta pēc vairāku Saeimas deputātu pieteikuma. Tiesā vērsušies "Saskaņas" politiķi Valērijs Agešins, Edgars Kucins, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Vladimirs Nikonovs, Igors Pimenovs, Ivars Zariņš, Regīna Ločmele, Inga Goldberga, Ivans Ribakovs, Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Andrejs Klementjevs, Ļubova Švecova, Jānis Urbanovičs, Sergejs Dolgopolovs, Nikolajs Kabanovs un partijas "Likums un Kārtība" Karīna Sprūde.

Pieteikuma iesniedzēji lūdz ST atzīt Augstskolu likuma 56.panta trešo, ceturto un piekto daļu par neatbilstošu Satversmes 105., 112.un 113.pantam.

Apstrīdētajās normās esot noteikts vispārīgs aizliegums sniegt augstākās izglītības pakalpojumus svešvalodā vien ar atsevišķiem izņēmumiem. Tādējādi tiekot aizskartas Latvijas, Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu privāto augstskolu, kā arī publisko augstskolu Satversmes 105.pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.

Tāpat apstrīdētās normas aizskarot privāto augstskolu, mācībspēku un studējošo Satversmes 112.un 113.pantā ietverto akadēmisko brīvību un ar to saistīto privāto augstskolu autonomiju. Proti, apstrīdētās normas ierobežojot privāto augstskolu un mācībspēku iespējas veidot un īstenot studiju programmas svešvalodās, kā arī studējošo tiesības izvēlēties svešvalodās īstenotas studiju programmas.

Augstskolu likuma 56.panta trešā daļa nosaka, ka Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot to, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Satversmes 105.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Savukārt 112.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta, bet 113.pants, noteic, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2022.gada 1.martam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022.gada 29.maijs.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu