Kariņa vadītā valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskas Latvijas vēsturē (107)

Šis ir Latvijas Republikas 40. Ministru kabinets. Kā atgādina MK, pārstāvji, tas tika apstiprināts 2019. gada 23. janvārī.

"Kariņa valdībai jau 1078 dienas, kas ir vislielākais dienu skaits, cik viena valdība ir darbojusies Latvijas vēsturē," vēsta MK.

Jau vēstīts, ka 2019. gada 7. janvārī toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nominēja "Jaunās Vienotības" (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta  deputātu Krišjāni Kariņu. Viņš bija trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam, bet otrais mēģinājums bija uzticēts Aldim Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību.

Tas bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.

Saeima 2019. gada 23. janvārī ar 61 balsi apstiprināja Kariņa valdību.

Par Kariņa valdību balsoja 61 deputāts, pret - 39. Kariņa valdības apstiprināšanu 2019. gada 23. janvārī vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot "KPV LV". No "KPV LV" deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Saskaņa".

Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka iepriekšējais rekords - 1077 dienas - piederēja Māra Kučinska (ZZS) vadītajai valdībai, kas strādāja no 2016.gada 11.februāra līdz 2019.gada 23.janvārim. Tam seko Andra Bērziņa vadītā valdība, kas pie varas bija laikā no 2000.gada 5.maija līdz 2002.gada 7.novembrim jeb 916 dienas. Savukārt ilguma ziņā ceturto vietu ieņem Hugo Celmiņa otrais vadītais Ministru kabinets, kas pie varas bija no 1928.gada 1.decembra līdz 1931.gada 26.martam jeb 845 dienas. Valda Dombrovska (JV) trešā vadītā valdība pie varas bijusi 820 dienas jeb no 2011.gada 25.oktobra līdz 2014.gada 22.janvārim. Tikmēr Aigara Kalvīša pirmais vadītais Ministru kabinets pie varas bija no 2004.gada 2.decembra līdz 2006.gada 7.novembrim jeb 705 dienas, tādējādi ieņemot sesto pozīciju.

Atjaunotās Latvijas vēsturē visīsāko laiku pie varas bijis Andra Šķēles otrais vadītais Ministru kabinets, kas strādāja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 6.augustam jeb 174 dienas.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kariņš ir dzimis ASV. Pārceļoties uz Latviju, viņš sākotnēji darbojās kā uzņēmējs - 1994.gadā dibināja uzņēmumu "Lāču ledus" un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma "Formula" prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.

Kariņš iesaistījās politikā, kad bija viens no partijas "Jaunais laiks" (JL) dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no JL saraksta kandidēja Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.

Pēc Einara Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija JL ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu noslēgumā JL atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam, tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi ZZS pārstāvi Induli Emsi.

Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē JL valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.

Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo JL aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu, Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā. Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja JL Saeimas frakciju. Viņš strādājis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Kariņš piedalījās EP vēlēšanās 2009.gadā no JL saraksta, bet 2014.gadā - no "Vienotības" saraksta. Abas reizes Kariņš tika ievēlēts EP.

Kariņš ir JV valdes priekšsēdētājs.