Uz ielas sānslīde var izmaksāt pat 280 eiro, tāpēc driftēt vēlams tikai tam piemērotās vietās (6)

Snigšanas laikā, pirms ceļu paguvuši attīrīt dienesti ar tam paredzēto tehniku, ne viens vien klasiskās piedziņas auto lietotājs tver asākas izjūtas, izraisot apzinātas sānslīdes. Prasmīga autobraucēja rokās tā ir kā rotaļa, kas ļauj vilkt paralēles ar driftu, tomēr neparedzamos apstākļos šādai braukšanai var būt neparedzamas sekas un var tikt apdraudēta apkārtējo drošība. Protams, braucot sāniski, driftētājs arī sevi pakļauj zināmam riskam un var arī neveiksmīgas apstākļu sakritības rezultātā sabojāt kā savu auto, tā arī ceļa infrastruktūru.

Kā LTV raidījumā Rīta panorāma norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, apzināta sānslīdes radīšana, kas tiek izdarīta uz koplietošanas ceļiem vai citās vietās, kur ir iespējama braukšana, tiek kvalificēta kā agresīva braukšana, un par to ir paredzēts naudas sods no 70 līdz 280 eiro.

Bet tas vēl nav viss, jo papildus naudas sodam nāk arī seši soda punkti, kā arī pienākums apmaksāt ceļu infrastruktūrai nodarītos bojājumus, ja tādi ir nodarīti. 

Turklāt būtiski, ka Ceļu policijai ir tiesības sodu piemērot pat tad, ja driftēšana notiek stāvlaukumā vai diennakts tumšajā laikā uz ceļa, pa kuru neviens cits auto nebrauc. Un Jančevskis arī norāda, ka policisti ir pietiekami uztrenēti, lai spētu atšķirt nejaušu aizmugures izslīdēšanu no apzinātas sānslīdes. Ja braucējs ar auto veic driftēšanu satiksmes rotācijas aplī 360 grādu rādiusā, tad tā noteikti nav nejaušība, piebilst Jančevskis.

Tai pašā laikā eksperti norāda, ka iepazīt auto riepu saķeres limitus un to, kā auto uzvedas sānslīdē, ir ļoti vērtīgi un pat ļoti ieteicams, lai zinātu, kā rīkoties kritiskās situācijās. Lai izraisītu apzinātas sānslīdes, koplietošanas ceļi un telpa nebūs piemērota, taču ir pietiekami daudz iespēju treniņiem. 

"Ja mēs runājam par kopējās lietošanas ceļiem, par ielu satiksmi, tas ir nosodāmi. Lai varētu skaisti driftēt, kā mēs to redzam filmās vai citos video, ir jāmāk to darīt. Nevar vienkārši iebraukt līkumā, noraut "roceni" un tad skatīties, kas notiek. Parasti notiek tas, ko rāda vakarā dažādos dienas hronikas raidījumos. Atkal ir kāds stabs iznīcināts vai notikusi kāda avārija pārmērīgās un nemākulīgās driftēšanas dēļ," stāstīja Biķernieku kompleksās sporta bāzes direktors Normunds Lagzdiņš.

Līdzīgi kā ar citiem sporta veidiem, piemēram, ralliju, rallijkrosu vai, piemēram, loka šaušanu, arī ar driftu ir jānodarbojas tam paredzētās vietās, ievērojot visas drošības normas,

uzsvēra viens no Latvijas drifta dzīves organizatoriem Jānis Blušs.

"Uz ezeriem nelienam, tas nav droši. Ārpus Rīgas noteikti ir ziemas trases, kas izveidotas pļavās. Šogad mēs veicām tādu apskatu par ziemas auto trasēm, kopā ir apmēram 14 trases pa visu Latviju," pauda Blušs.

Arī Rīgā ir vietas, kur pilnīgi legāli var paslidināties ar automašīnu, un trases īres izmaksas būs noteikti zemākas par soda naudu, ko piespriež par agresīvu braukšanu.