Latvijai “zelta vidusceļa” scenārijs nozīmēs ekonomikas izaugsmi virs potenciālās, bet līdzīgi kā pasaulē – tempi būs zem pērn redzētajiem.
Izaugsmi, īpaši gada pirmajā pusē, bremzēs gan vīruss, gan piegāžu ķēžu un pasaules cenu problēmas. Arī budžeta deficīts šogad būs mazāks nekā pērn, taču joprojām vēsturiskā kontekstā – visai prāvs.
Turklāt būtisks stimuls izaugsmei, īpaši gada otrajā pusē, nāks no ES fondiem.
Piedzīvosim augstu inflāciju gada sākumā, kas atkāpsies gada laikā. Pasaules cenas, īpaši energoresursu izmaksas, no Latvijas inflāciju virzoša faktora kļūs par to bremzējošu faktoru. Tomēr preču cenās vēl kādu laiku turpināsim redzēt globālo cenu kāpuma otrreizējos efektus, arī pārtikas cenas kāps, savukārt darbaspēka izmaksu pieaugums pamazām kļūs par galveno inflācijas veicinātāju.
Tas nozīmē, ka inflācija Latvijā šogad un arī nākotnē būs krietni virs eiro zonas līmeņa un saglabāsies augstāka, nekā bijām pieraduši redzēt pirmspandēmijas gados. Eiro zonas stimulējošā monetārā politika Latvijas situācijai būs arvien mazāk piemērota.
2. scenārijs: 2022.g = 2021. gads, tikai sliktāks
Otrajā scenārijā “pudeles kakli” piedāvājuma pusē var ieilgt vai pat sašaurināties, kavējot ekonomikas attīstību un saasinot inflācijas problēmu – citiem vārdiem sakot, 2022. gads var būt līdzīgs kā 2021.gads, tikai sliktāks.
Piemēram, energoresursu krīze vai pusvadītāju trūkums var ieilgt vai kļūt pat akūtāks ekstrēmu laikapstākļu vai ģeopolitisku iemeslu dēļ. Nevar izslēgt konfliktus Krievijas un Ukrainas, Izraēlas un Irānas, Ķīnas un ASV vai Ķīnas un Taivānas attiecībās. Daudz straujāku pārtikas cenu kāpumu nekā mēs prognozējam bāzes scenārijā var gaidīt, ja novērotajam minerālmēslu cenu kāpumam vēl pievienojas slikta raža. Omikrona vai citu bīstamāku mutāciju dēļ var nākties atkal slēgt rūpnīcas, ostas, vai Ķīnas “nulles-Covid” pieejas gadījumā – pat veselas pilsētas. Tas saasinās problēmas ražošanas un piegādes pusē.