NDP locekļi: Šajos apstākļos nebūtu prātīgi SAB vadību uzticēt kandidātam bez pieredzes SAB

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nebūtu prātīgi eksperimentēt un izvēlēties Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidātu bez tik plašas pieredzes SAB darbībā, kāda piemīt Nacionālās drošības padomes virzītajam Egilam Zviedrim, atzina vairāki šīs padomes locekļi.

Viņi arī pauž pārliecību, ka Zviedris gūs Saeimas vairākuma atbalstu.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norādīja, ka valsts drošības iestādēs nevajadzētu nodarboties ar eksperimentiem vadītāja meklēšanā no ārpuses, īpaši esošajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā. Tas, pēc ministra domām, ir viens no argumentiem par labu Zviedra kandidatūrai.

Tāpat Pabrika ieskatā Zviedrim ir atbilstoša administratīvā pieredze, profesionālā pieredze un vadības spējas, kā arī viņu respektē sabiedroto valstu dienesti.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) atzina, ka negribētu publiski nevienu no apspriestajiem SAB vadītāja amata kandidātiem salīdzināt, taču ministres atbalsts Zviedra kandidatūrai ir saistīts ar viņa profesionālo pieredzi SAB, vadības pieredzi un pārliecinošajām atbildēm uz padomes locekļu jautājumiem.

"Es arī uzskatu, ka, ņemot vērā mūsu pašreizējos ģeopolitiskos izaicinājumus, ir pareizi, ka ir šāds kandidāts," piebilda ministre.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (JV) uzsvēra, ka par tālāko Zviedra kandidatūras virzību būs jālemj Saeimai, bet ir pamats domāt, ka Saeima kandidātu varētu atbalstīt.

"NDP izšķiroties par kandidātu, noteikti cer, ka arī Saeimas atbalsts šim kandidātam būs," uzsver ministrs.

Zviedra līdzšinējā pieredze drošības iestādēs norāda, ka viņš spēs nodrošināt SAB nepārtrauktu darbību, jo patlaban, smagos ģeopolitiskajos apstākļos, nebūtu prātīgi riskēt un izvēlēties kandidātu bez tik plašas pieredzes tieši SAB darbībā, norādīja ārlietu ministrs.

"Viņam ir redzējums par to, kā turpmāk attīstīties SAB, kā arī par nepieciešamajiem darba uzdevumiem, lai birojs spētu nodrošināt labus rezultātus," uzsvēra Rinkēvičs.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) norādīja, ka padome nolēmusi virzīt Zviedra kandidatūru, ņemot vērā visas pozitīvās īpašības un profesionālās prasmes. Turklāt arī iepriekš publiskajās diskusijās ir atzīts, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā nepieciešams kandidāts, kurš var uzreiz ķerties pie darba, pārzina iestādes darbu un tam nebūtu nepieciešams "iešūpošanās periods".

Lai arī iepriekš publiski izskanējis, ka uz SAB vadītāja amatu varētu kandidēt personas no citām jomām, Rancāns vērsa uzmanību, ka šoreiz padome lēma tieši par labu kandidātam no SAB. Viņš atgādināja, ka divi iepriekšējie SAB direktori Jānis Kažociņš un Jānis Maizītis jau bija "no ārpuses".

Rancāns arī pauda pārliecību, ka Zviedris noteikti varētu saņemt parlamenta vairākuma atbalstu.

"Katrā ziņā manā rīcībā nav informācijas, kas vedinātu domāt, ka Saeimai būtu milzīgi iebildumi šim kandidātam," piebilda Rancāns.

Arī Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Zviedrs varētu gūt atbalstu Saeimā, jo viņš ir savas jomas profesionālis.

"Ceru, ka par to pārliecināsies arī Saeimas deputāti," piebilda Kučinskis.

Tāpat Kučinskis pauda gandarījumu, ka Zviedrs nav iesaistīts lietās, kurās figurē politiķi, kā arī kopumā ir mērķtiecīgs, nosvērts, tai pašā laikā uz sadarbību vērsts cilvēks, arī attiecībā uz citiem ar valsts drošību saistītiem spēlētājiem.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns nav NDP loceklis, taču viņam ir tiesības piedalīties padomes sēdēs. Stukāns norādīja, ka Zviedra izvirzīšana SAB direktora amatam ir saprotama, jo viņam piemīt liela pieredze SAB dienestā, kas viņam ļaus darbu sākt nekavējoties.

Tikmēr Valsts prezidenta kancelejā aģentūrai LETA plašākus komentārus par šodienas NDP sēdi nesniedza.

Jau ziņots, ka NDP sestdien vienojusies par SAB direktoru virzīt Zviedri, kurš līdz šim bijis SAB direktora vietnieks.

Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB - kopš 2000. gada. Patlaban viņš ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Par Zviedra iecelšanu amatā būs jālemj Saeimai.

Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskola "Turība" - maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000.gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011.gadā - par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014.gada ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Kopš pagājušā gada augusta Zviedris pārstāvējis SAB vadību Eiropas Savienības (ES) un NATO izlūkošanas un drošības dienestu starptautiskajās sanāksmēs, informē prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš norādījis, ka iespējamo kandidātu loks uz SAB direktora amatu ir ļoti šaurs. Atsevišķi uzrunātie iespējamie kandidāti uz SAB vadītāja amatu no šī piedāvājuma esot atteikušies.

Jau ziņots, ka novembrī 60 gadu vecumā mūžībā devās SAB direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Uz augšu
Back