Kurš varētu pastumt malā "Prāta vētru"?

"Prāta vētra" FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Trešdien, 12. janvārī, visas dienas garumā dažādos medijos (trīs nominantu aploksnes tiešraidē atvēra arī TVNET) tika atklāti tie mūzikas ieraksti, kuri pretendēs uz prestižo mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons 2022". Skaidrojam, kāda ir otrā pandēmijas gada raža mūzikas industrijā un cik godīgi un kompetenti šogad žūrija pratusi sadalīt ierakstus pa kastītēm. 

Ieskaņotas mūzikas ir daudz

Pandēmijas nogurdinātā izklaides nozare uz īsu brīdi galvu pacēla tikai vasarā, kad zaļajā režīmā varēja notikt atsevišķi koncerti un nelielas formas festivāli, taču jau rudenī situācija atkal atgriezās ekonomiski neizdevīgā ierobežojumu gultnē. Ja nav koncertu, tad jāpievēršas darbam ierakstu studijā. Atkāpei interesanta lieta - ja šādu pandēmiju piedzīvotu deviņdesmitajos gados, kad profesionālas ierakstu studijas varēja saskaitīt uz abu roku pirkstiem, tad mūziķi no bezdarbības grimtu vēl lielākā izmisumā - koncertu nav, garas rindas pie studijas, tolaik arī autoratlīdzību jautājums vēl nebija sakārtots... 

Pateicoties tehnoloģijām, mūsdienās skaņu ierakstu studijai nav nepieciešamas plašas telpas, milzīgas, dārgas pultis, pietiek ar nelielu istabu, datoru, labu mikrofonu un skaņas karti. Arī pamatzinības (pieredze gan nāk ar laiku) ātri apgūstamas internetā, tāpēc nav brīnums, ka mūsdienās strauji audzis gan ierakstu studiju, gan prasmīgu skaņu inženieru un producentu skaits, kas ļauj radīt vairāk un pats svarīgākais - arvien kvalitatīvāk.

Tas jau vairākus gadus pēc kārtas atspoguļojas arī skaita ziņā daudzos pieteikumos balvai "Zelta mikrofons" - šogad, kā informē organizatori, balvai tika iesniegti vairāk nekā 500 pieteikumi - 165 albumi, 37 debijas albumi, 149 dziesmas, 134 videoklipi, 20 koncertieraksti video un 22 albumu dizaini.

Žūrijai kā allaž lielākās galvassāpes sagādā ierakstu korekta sadalīšana pa žanriem, taču kādam šis kategorizēšanas darbs ir jāveic, lai katru gadu izveidotu puslīdz objektīvu, konkrētā gada svarīgāko ierakstu kopainu. Jā, ir mākslinieki, kas savus darbus nemaz neiesniedz - principiāli vai vienkārši nevīžojot, tādējādi izsvītrojot sevi no šā gada pārskata, bet tāpēc jau pastāv arī citas alternatīvas mūzikas balvas un gada pārskati, no kuriem svarīgākā, protams, ir "Austras" balva, kas nedaudz šaurākā mūzikas profesionāļu lokā izvērtē pilnīgi visus konkrētajā laika nogrieznī izdotos ierakstus. 

Nomināciju līderis - "Prāta vētra"

Šogad nomināciju izkārtojumā viena izteikta pārliecinoša līdera nav - ar četrām nominācijām visiem priekšā ir Jelgavas grupa "Prāta vētra", taču turpat uz pēdām ar trim min reperis Edavārdi un divi jaunpienācēji - popfanka grupa "Citi zēni" un talantīgā jaunā dziedātāja Būū. 

Uzreiz precizēšu, ka pie nominācijām nepieskaitu tā dēvēto tautas balsojumu, ko šogad atbalsta "Elvi", - tā tomēr ir klausītāju simpātiju balva, nevis žūrijas profesionāļu vērtējums. 

Līdz galam īsti nesaprotu arī kategorijas "Dziesma" ideju, kas nav piesaistīta kādam konkrētam žanram. Katru gadu šī kategorija pārklājas ar gada "Radio hitu", kas, manuprāt, iezīmē to, ka žūrija īsti nesaprot, pēc kādiem kritērijiem lai vērtē šīs šogad 149 iesniegtās dziesmas. Pēc kompozīcijas? Pēc dziesmas saturiskā vēstījuma? Aranžējuma? Skatoties uz izvirzītajām kompozīcijām, rodas iespaids, ka žūrija atkal izvēlējusies tieši tās, kas biežāk skan radioviļņos. Varbūt nākotnē arī dziesmas būtu jāgrupē sīkāk - labākā popdziesma, labākā rokdziesma, labākā urbānās mūzikas dziesma? Vai vienkārši no šādas kategorijas jāatsakās? 

Kategorijā "Dziesma" izvirzīti:

Astro'n'out "Lidmašīnas režīmā"

Būū "Sāku no sākuma"

Dons "Tas rakstīts debesīs (Piena ceļš)"

Prāta vētra, Tautumeitas "Tur, kur Dieva kamanas slīd"

Zebrene un Aija Andrejeva "Šamanis"

Pieri neizpratnē saraucu, kad ieraudzīju nominantus džeza mūzikas kategorijā - objektīvi viens no gada jaudīgākajiem ierakstiem - saksofonista Denisa Paškeviča jaunā soloprojekta TEN KA darbs "Sonic Geometry: Structures Patterns and Forms" (Jersika Records), kuru ar 4/5 zvaigznēm novērtējis prestižais pasaules džeza medijs "All About Jazz", pieciniekā nav atrodams. Kļūda. Arī "Juuk" ģimenes albuma neiekļaušana "Bērnu mūzikas" albumu nomināciju pieciniekā liek uzdod jautājumus.

Kategorijā "Džeza vai fanka mūzikas albums" izvirzīti:

Deniss Pashkevich & Mikko Gunu Karjalainen Quintets "Reflections"

Knudsen/Rudzinskis Space Big Band "Space Big Band"

Kristaps Vanadzinsh Trio "The Love Garden Has Overgrown"

Latvijas Radio bigbends, The Sound Poets "Latviešu džeza svīta IV | Latvian Jazz Suite IV"

Very Cool People "50 Years Of Influence + 30 Years Of Cool Equals 13 Years Of Music Hooliganism"

Tomēr kopumā ieraksti pa kastītēm sadalīti puslīdz loģiski un likumsakarīgi. Popmūzikā, visticamāk, lielākā cīņa gaidāma starp "Prāta vētru", "Citiem zēniem" un jau daudzviet kritiķu augstu novērtēto grupas "Rīgas Modes" albumu "Patiesie nodomi". Jāuzvar būtu "modēm", taču diezgan droši, ka labākais video un koncertieraksts varētu nonākt tieši pie "prātniekiem". "Gads bez kalendāra" galu galā ir grupas video stratēģa Kaspara albums (skat. recenziju). 

Hiphopā divu klasiķu - BUSH un Kurta duelis. Arī debijas laukā šogad būs jāizšķiras starp Būū un "Citiem zēniem". Rokmūziķu konkurencē šogad izteikts līderis varētu būt Fēlikss Ķiģelis, bet "indie vai alternatīvās mūzikas albums", visticamāk, dosies pie grupas "Nesen". 

Šlāgermūzikā izteikts favorīts ir grupa "Sestā jūdze" ar ierakstu "Upe", bet "Iļģi", kas 2021. gadā svinēja 40 gadu jubileju, varētu gūt uzvaru kategorijā "Tautas mūzikas albums".

Balvas "Zelta mikrofons 22" pasniegšanas ceremonija notiks 26. februārī.

Video: "Zelta mikrofons" TVNET studijā ar rolandu če.

"Zelta mikrofona" izziņošana TVNET studijā FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Divu balvu pretendenti kļūs zināmi tikai janvāra beigās – Radio hits, kuru tradicionāli, apkopojot Latvijas radiostaciju atskaites, nosaka Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA). Savukārt balvas par Mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā saņēmējs kļūs zināms februāra sākumā.

Uz augšu
Back