Krievija apzināti piegādā Eiropai mazāk gāzes, nekā būtu nepieciešams, un tas notiek laikā, kad pastāv reāli Krievijas uzbrukuma draudi Ukrainai, trešdien paziņoja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) vadītājs Fatihs Birols.
Aģentūra: Krievija Ukrainas konflikta aizsegā piegādā mazāk gāzes Eiropai, nekā nepieciešams (7)
Parīzē esošā aģentūra ir attīstītāko valstu enerģētikas uzraugs, un tā brīdināja, ka augstas energoresursu cenas ir ļoti kaitējošas patērētājam, un šajā gadījumā Eiropas gāzes kompānijām ir jādomā, kā turpmāk nodrošināt gāzes pieejamību par saprātīgām cenām.
“Mēs redzam, ka Eiropas gāzes tirgū ir vērojams saspīlējums Krievijas uzvedības dēļ. Šodien Krievijas gāzes piegādes ir zemas, un tas sakrīt ar laiku, kad ir ļoti pieaudzis ģeopolitiskais saspīlējums saistībā ar Ukrainu,” žurnālistiem sacīja Birols.
Tiek norādīts, ka Krievijas valstij piederošā gāzes kompānija “Gazprom” 2021. gada ceturtajā ceturksnī bija samazinājusi eksportu uz Eiropu par 25%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tā rezultātā gāzes tirgū Eiropā bija vērojams liels cenu pieaugums.
“Viennozīmīgi, ka pašreizējais gāzes deficīts Eiropas Savienībā ir saistāms ar “Gazprom” rīcību. Kopumā Eiropas gāzes krātuvju aizpildījums sastāda pusi no deficīta problēmas, tomēr nozīmīga daļa problēmas šeit jāuzņemas arī “Gazprom” pakļautībā esošajām iestādēm Eiropā,” teica Birols.
Viņš norādīja, ka Krievijas enerģētikas eksports ir būtiski mazinājies laikā, kad pieaudzis ģeopolitiskais sasprindzinājums saistībā ar potenciālo Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai – Krievija pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami audzējusi karavīru klātbūtni netālu no robežas ar Ukrainu, kas vēlas ciešāku sadarbību ar NATO.
Atsevišķi Eiropas Savienības likumdevēji ir atklāti apsūdzējuši Krieviju, kas nodrošina vairāk nekā 30% no Eiropas dabasgāzes krājumiem, enerģētiskajā šantāžā, cenšoties panākt sev labvēlīgu iznākumu sarunās starp Krieviju un NATO. Maskava šīs apsūdzības ir noraidījusi sakot, ka “Gazprom” pilnībā ir izpildījusi visas līgumos paredzētās saistības ar Eiropu.
Birols norāda, ka Krievija gan varētu palielināt gāzes piegāžu apjomu uz Eiropu par vismaz 30%, jo to pilnībā ļauj pieejamā infrastruktūra. Birols bilst, ka tā vietā, lai Krievija pilnībā izpildītu savas saistības ar Eiropas Savienību, tā piegādā gāzi Ķīnai lielākos apjomos, nekā noteikts starp Krieviju un Ķīnu noslēgtajos līgumos.
“Domāju, ka Eiropā būtu nepieciešams regulējums, ar kuru vajadzētu noteikt obligāti sasniedzamu minimālo krātuves aizpildījuma līmeni. Tas līdzīgās situācijās ļautu paglābties no ļoti straujiem un lieliem cenu kāpumiem,” uzsvēra Birols.