Saeima ceturtdien, 20.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas nosaka iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm - laulāto vai faktisko partneri un nepilngadīgajiem bērniem.
Likumā noteikta sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ja nepieciešams - arī veselības aprūpes pakalpojumu, sniegšana Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām vai no dalības NATO vai Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas jūras spēku komponentēs, ja karavīrs pildījis dienesta pienākumus uz kuģa jūrā ne mazāk kā trīs mēnešus.
Rehabilitācijas pakalpojumi pienāksies arī šo karavīru un zemessargu laulātajiem un bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu vai nav pabeiguši vidējās izglītības iestādi, kā arī karavīru un zemessargu faktiskajiem partneriem, ar kuriem karavīram un zemessargam ir kopīgi bērni vai mājsaimniecība.
Līdz ar to pēc būtības atbalstīts arī deputātes Andas Čakšas priekšlikums, ka rehabilitācija tiek attiecināta arī uz karavīru un zemessargu dzīvesbiedriem.
Jau pašlaik likumā noteikts, ka rehabilitācija pienākas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, zemessargiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un starptautiskās palīdzības civilajiem ekspertiem.
Kā iepriekš informēja parlamenta Preses dienestā, sociālās rehabilitācijas mērķis ir karavīru vai zemessargu sociālā statusa atgriešana un iekļaušanās sabiedrībā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, norādīts likumprojekta anotācijā. Sociālā rehabilitācija ilgst desmit dienas, un karavīru uz to nosūta trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no misijas. Pie līdzšinējās kārtības šo desmit dienu laikā karavīram nebija iespējas būt kopā ar savu ģimeni.
Šodien pieņemto grozījumu autori Aizsardzības ministrijā atsaucas uz aptauju, kurā secināts, ka 83% karavīru uzskata, ka sociālā rehabilitācija pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ir nepieciešama kopā ar ģimenes locekļiem. Pašlaik šāda iespēja tiek nodrošināta Norvēģijā, Igaunijā un Lietuvā, minēts anotācijā.
Kārtību, kā tiks saņemta sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, noteiks Ministru kabinets.
