Politologs: Jaunā EP prezidente ir pārliecināta eiropiete

TVNET/LETA
Politologs: Jaunā EP prezidente ir pārliecināta eiropiete
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: SIPA/Scanpix

Jaunievēlētā Eiropas Parlamenta (EP) prezidente Roberta Metsola ir pieredzējusi politiķe un eiroparlamentāriete, kā arī pārliecināta eiropiete, norādīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Viņa ieskatā, ņemot vērā jaunās EP prezidentes pieredzi darbā EP un ieņemto EP viceprezidentes amatu iepriekšējā EP prezidenta Dāvidu Sasoli laikā,

nekas neliecina, ka viņai varētu būt kādi sarežģījumi darbā, raugoties no organizatoriskā un administratīvā viedokļa.

Skudra atzīmēja, ka Metsola pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (ETP), līdz ar to varētu būt nodrošināta savstarpējā koordinēšanās ar sociālistiem un sociāldemokrātiem. Pēc politologa paustā, var arī pieļaut, ka savā ziņā viņai ir iespējams saņemt EP vairākuma atbalstu.

Pēc Skudras paustā, par EP prezidenti viņa kļuva ar pārliecinošu balsu vairākumu - par Metsolu nobalsoja 458 no 616 EP deputātiem, kas piedalījās vēlēšanās. Līdz ar to jaunās EP prezidentes pozīcija ir samērā stabila.

Politologs norādīja, ka Metsola EP strādā kopš 2013.gada un bijusi EP deputāte astotā sasaukuma laikā - no 2014. līdz 2019.gadam -, kā arī devītā sasaukuma laikā - no 2019.gada. Skudra uzsvēra, ka EP prezidents tiek ievēlēts uz diviem ar pus gadiem un pēc šī termiņa viņu var pārvēlēt vai nomainīt pret kādu citu. Šāds scenārijs - pārvēlēšanas draudi - Metsolai nav sagaidāms un viņa nostrādās EP prezidentes amatā līdz nākamajām EP vēlēšanām.

Runājot par Metsolas uzrunu EP, Skudra norādīja, ka EP prezidente atzīmēja, ka viņa ir trešā sieviete EP prezidentes amatā. Viņa izcēla divas lietas - ES vērtības un runāja par ES kā par projektu. Savā uzrunā viņa akcentēja demokrātiju, cieņu, taisnīgumu, solidaritāti, vienlīdzību, tiesiskumu un pamattiesības. Tāpat viņa pieminēja demokrātiskās vērtības, Eiropas pamatnostādnes un apsolīja cīnīties pret Eiropas Savienību (ES) vērstajiem naratīviem, dezinformāciju, kļūdainu informāciju, vieglprātīgu cinismu un vienkāršām atbildēm, kuras piedāvā nacionālisms, autoritārisms, protekcionisms un izolacionisms.

Tāpat Skudra aicināja ņemt vērā, ka ES ir izveidojusies piecu prezidentu prakse, ko veido Eiropas Komisijas, ES Padomes, Eiropas Centrālās bankas (ECB), Eiropas Parlamenta un eirozonas prezidents. Kā Metsolai izdosies sadarboties ar pārējiem četriem prezidentiem, to rādīs laiks. Politologs norādīja, ka, piemēram, arī ECB prezidente ir sieviete un ES rūpējas par to, lai piecu prezidentu grupā labi būtu pārstāvētas arī sievietes.

Politologa ieskatā, jaunā EP prezidente ir pārliecināta eiropiete. Turklāt patlaban novērojami vairāki priekšnoteikumi, kas liecina par daudzsološu sākumu.

Jau vēstīts, ka par EP jauno priekšsēdētāju otrdien ievēlēta konservatīvo pārstāve, Maltas politiķe Metsola.

Metsola, kura otrdien svinēja savu 43. dzimšanas dienu, ir jaunākais cilvēks, kas ievēlēts par EP priekšsēdi un pirmā sieviete šajā amatā pēdējo 20 gadu laikā. Iepriekš tikai divreiz sievietes ievēlētas par EP priekšsēdētājām. Viņa ir precējusies un viņai ir četri dēli.

Metsola EP priekšsēdētāja amatā nomainīs 11.janvārī negaidīti mirušo Dāvidu Sasoli.

Metsola pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (ETP), kas ir lielākā frakcija EP, un bija favorīte Sasoli nomainīšanai amatā saskaņā ar vienošanos, ko ETP noslēdza ar kreiso frakciju "Sociālisti un demokrāti" (S&D).

Sasoli par EP priekšsēdētāju kļuva 2019.gadā, par viņu balsojot ETP un S&D, kam pievienojās arī liberāļi. Tad abas lielākās frakcijas arī vienojās, ka Sasoli amatu ieņems tikai pusi no pilnvaru termiņa, bet pēc tam nodos to kādam ETP pārstāvim.

Metsolai ES varas gaiteņi nav sveši. Līdz šim viņa strādāja par EP pirmo vicepriekšsēdētāju. Viņas karjera ir savijusies ar Maltas ceļu uz ES un viņas kļūšana par EP priekšsēdētāju varētu palīdzēt pievērst ES uzmanību bloka mazākajām valstīm.

Studiju gados viņa iestājās par Maltas pievienošanos ES, kas notika 2004.gadā. Pēc tam viņa izglītojās elitārajā Eiropas koledžā Brigē un sāka savu karjeru Briselē. 2013.gadā Metsola kļuva par EP deputāti, kandidējot no Maltas Nacionālistu partijas. Tas bija viņas trešais mēģinājums tikt ievēlētai EP.

Pēc iekļūšanas EP viņa strauji veidoja karjeru ETP un 2020.gadā kļuva par EP pirmo vicepriekšsēdētāju, nomainot šajā amatā īru politiķi Mareidu Makginesu, kura kļuva par ES finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu komisāri.

Kāds zaļo EP deputāts tolaik raksturoja Metsolu kā "mēreni noskaņotu ETP locekli, kurai labi padodas tiltu būvēšana" starp politiskajām frakcijām.

Pērn viņa iemantoja plašāku uzmanību, vairākos svarīgos pasākumos aizvietojot tobrīd slimo Sasoli.

Par klupšanas akmeni cīņā par EP priekšsēdētāja amatu varēja izrādīties Metsolas noraidošā nostāja pret abortiem, kas katoliskajā Maltā joprojām ir aizliegti.

Metsola, kas paudusi atbalstu LGBTQ kopienai, jūnijā balsoja pret ziņojumu, kurā visas ES valstis tika aicinātas "nodrošināt vispārēju piekļuvi drošiem un legāliem abortiem" sievietēm, apgalvojot, ka tas pārkāpj Maltas tiesības pašai pieņemt lēmumu šajā jautājumā.

Piedāvājot alternatīvu Metsolai, zaļie un kreisās politiskās partijas izvirzīja pārliecinātas feministes EP priekšsēdētāja amatam.

Taču Metsola ir uzsvērusi, ka neļaus saviem personiskajiem uzskatiem traucēt viņai pārstāvēt EP vairākuma uzskatus kā EP priekšsēdētājai.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu