ASV Kongresa apakšpalātas loceklis Džims Benkss, kas pārstāv republikāņus, iesniedzis likumprojektu par sankcijām pret Krieviju, kurā iekļauts arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, augsta ranga ierēdņi, propagandisti, kā arī uzņēmēji, tostarp miljardieris Pjotrs Avens, kuram ir arī Latvijas pilsonība.
ASV medijos, atsaucoties uz tā autora ierosinājumu, sankciju projekts nodēvēts par "Likumu Putina saukšanai pie atbildības". Tas izskatīšanai Pārstāvju palātā iesniegts 19.janvārī. Benksa izstrādātais sankciju projekts nodots izskatīšanai ASV Pārstāju palātas Ārlietu, Tieslietu un Finanšu pakalpojumu komitejām, liecina Kongresa mājaslapā pieejamā informācija.
Publicētajā sankciju projekta tekstā lasāms, ka sankcijas paredz izvērtēt Putina un viņa ģimenes locekļu īpašumus un biznesa intereses.
Savukārt sadaļā par "sankciju vēršanu pret kleptokrātiem un augsta ranga Krievijas Federācijas politiķiem" aiz Putina un "ikkatra Krievijas Federācijas valdības locekļa" seko Krievijas lielākās komercbankas "Alfa Group" vadītājs Avens un tās līdzdibinātājs Mihails Fridmans.
Šajā grupā ekonomiskās sankcijas un aizliegumu ieceļot ASV paredzēts piemērot arī bijušajam kompānijas "Uralkaļij" vadītājam un futbola kluba "Monaco" un citu Rietumvalstīs esošu aktīvu īpašniekam Dmitrijam Ribolovļevam, Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko interesēs strādājošu naftas un kālija karbonāta uzņēmumu vadītājam Mihailam Gucerijevam, bijušo investīciju un aktīvu pārvaldības kompānijas "Troika Dialog" (tagad "Sberbank CIB") vadītājam Rubenam Vardanjanam, kā arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova znotam Aleksandram Vinokurovam, kurš vada investīciju kompāniju "Marathon Group".
Savukārt esošo un bijušo Krievijas amatpersonu un citu pilsoņu sarakstā, pret kurām republikāņu deputāts rosina vērst sankcijas, iekļautas 35 personas, tostarp miljardieris uzņēmējs Romāns Abramovičs, "VTB Bank" vadītāji Deniss Bortņikovs un Andrejs Kostins, uzņēmējs Ališers Usmanovs, "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers, "Rosņeftj" vadītājs Igors Sečins, "Transņeftj" vadītājs Nikolajs Tokarevs, uzņēmējs Genādijs Timčenko un citi.
Līdzās vairākiem augsta ranga ierēdņiem sankciju sarakstā ir arī televīzijas kanāla RT galvenā redaktore Margarita Simonjana, televīzijas raidījumu vadītājs Vladimirs Solovjevs un "Pervij kanal" galvenais redaktors Konstantīns Ernsts.
Sankciju projektā paredzēts aizliegt Krievijas centrālās bankas un citu finanšu institūciju obligāciju un citu finanšu instrumentu iegādi un citus darījumus ar tiem.
Paredzēta arī Krievijas izslēgšana no SWIFT maksājumu sistēmas, kā arī sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar gāzesvadu "Nord Stream 2".
Bez ekonomiskām sankcijām Benksa iesniegtajā likumprojektā arī mudināts Krievijas uzturētās kaujinieku bandas pasludināt par teroristiem, bet pašu Krieviju oficiāli atzīt par "terorisma atbalstītāju".
Sankciju projekts arī paredz, kamēr turpināsies Krievijas kiberuzbrukumi Rietumiem un Krimas okupācija, apturēt finansējumu dialogam ar Maskavu par kiberjautājumiem, bruņojuma kontroli un stratēģiskās stabilitātes problēmām.
Republikāņu partija iebilst pret jebkādām sarunām ar Krieviju par tās izteiktajām ģeopolitiskajām prasībām, kamēr Krievija nebūs atjaunojusi Ukrainas teritoriālo nedalāmību un atdevusi Krimas pussalu.
Likumprojekts jau izpelnījies Krievijas kritiku, un Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Dmitrijs Beļiks izteicies, ka labākais atbildes pasākums būtu diplomātisko attiecību pārtraukšana ar valstīm, kuras pievienosies pret Krieviju vērstajām sankcijām.
Savukārt komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Ņikonovs apšaubījis sankciju efektivitāti, nodēvējot tās par destruktīvām, un paziņojis, ka to ieviešana starp pusēm atkal novilks "dzelzs priekškaru".
Pērn 23.septembrī ASV Pārstāvju palātas Reglamenta komiteja apstiprināja citu sankciju saraksta projektu, kurā bija iekļautas 35 personas, tostarp Krievijas premjers Mihails Mišustins, Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, Federālā Drošības dienesta direktors Aleksandrs Bortņikovs, Krievijas Nacionālās gvardes direktors Viktors Zolotovsm, Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins, veselības ministrs Mihails Muraško un Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins.
