Video ⟩ Energokrīzes atbalsta pakete un sabiedrības atbildība Covid-19 apkarošanai - ko sprieda koalīcija (2)

Preses konferencē piedalījās:

• Ministru prezidents Krišjānis Kariņš;
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs;
• Satiksmes Ministrs Tālis Linkaits;
• Saeimas deputāte Ilze Indriksone.

Jau ziņots, ka pirmdien koalīcijas sadarbības padomes sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts rosināja diskusiju par turpmākajiem soļiem saistībā ar sociālo distancēšanos Covid-19 ierobežošanai.

Viņš atzina, ka situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā ir atbilstoša iepriekš izteiktajām prognozēm.

Kariņš: Koalīcija vēlreiz apstiprinājusi atbalstu pieaugušo energoresursu cenu kompensēšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Koalīcijas sanāksmē pirmdien, 24.janvārī, vēlreiz apstiprināta atbalsta sniegšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieaugušo energoresursu cenu kompensēšanai, tā pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa.

Premjers uzsvēra, ka kopā ar jau iepriekš sniegtajiem un papildu paredzētajiem atbalsta pasākumiem paredzēts 450 miljonu eiro kopīgs atbalsts, kas proporcionāli ekonomikas lielumam ir viens no lielākajiem atbalstiem Eiropas Savienībā.

Kariņš norādīja, ka nepieciešams atbalsts risinājumiem ilgtermiņā, lai iedzīvotāji varētu uzlikt saules baterijas vai nomanīt gāzes apkures katlu uz citu apkures sistēmu.

Jaunās konservatīvās partijas politiķis, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pozitīvi novērtēja, ka koalīcija ir spējusi vienoties ar atbalsta pasākumiem, lai iedzīvotājiem kompensētu pieaugušās energoresursu izmaksas.

Linkaits atzīmēja, ka Ekonomikas ministrija piedāvājusi vidējā termiņa risinājumus energoresursu jautājumā. Šī situācija māca, ka katrā no stratēģiskajiem jautājumiem ir jādomā ilgtermiņā, jo nav ātru risinājumu jaunu energoresursu jaudu radīšanai, norādīja satiksmes ministrs. Piemēram, Latvijas un Igaunijas kopīgais liela apjoma vēja parks elektroenerģijas iegūšanai varētu tikt izveidots 2030.gadā, sacīja Linkaits.

Jāatbalsta pasākumi par enerģijas iegūšanu pašpatēriņam, piemēram, dodot iespēju iedzīvotājiem, kuriem ir vēlme un finanšu līdzekļi, radīt papildus jaudas ar saules baterijām, vēja enerģijas izmantošanu, granulu katla uzstādīšanu un līdzīgos veidos, uzsvēra politiķis.

Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē uzsvēra, ka pašlaik ministrijā cer uz lielu Saeimas deputātu atsaucību, lai visi nepieciešamie grozījumi tiktu apstiprināti pēc iespējas ātrāk un cilvēki varētu saņemt nepieciešamo palīdzību jau februārī.

Viņa uzsvēra, ka ļoti liela ietekme energoresursu cenu kāpuma mazināšanai var ietekmēt arī mājokļu energoefektivitāte, līdz ar ko ir aktualizējies jautājums par daudzīvokļu un privātmāju energoefektivatētes uzlabošanu.

Indriksone pauda nostāju, ka ir jādomā arī par ilgtermiņa risinājumiem, piemēram, vēja parka celtniecību. "Mēs nevaram noliegt, ka šādu parku celtniecība savā veidā ir arī vizuālais piesārņojums, taču ir nepieciešams līdzsvarot likumdošanu, lai to izbūve būtu vienkāršāka," pauda politiķe.

Kā ziņots, Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs iepriekš informēja, ka galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25.janvārī.

Koalīcijas partneri vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.

Īstermiņa atbalstam valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas, tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, tiks ieviests jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti.

Tāpat koalīcija vienojusies par palielinātā mājokļa pabalsta izmaksāšanu līdz šī gada beigām, kā arī valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.

Kā iepriekš pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, par ekstremālu sadārdzinājumu centrālās siltumapgādes klientiem tiks uzskatīta 68 eiro par megavatstundu (MWh) robeža, kas nozīmētu, ka atbalstu saņems mājsaimniecības Daugavpilī, Olainē, Ozolniekos, Mārupē un Saulkrastos.

Savukārt dabasgāzei par "ekstremālo" slieksni tiks uzskatīti 34 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa, kas paredzētu cenu samazinājumu līdz tam līmenim, kāds bijis 2021.gada otrajā pusē.

Covid-19 izplatības mazināšanai premjers uzsver ikviena individuālo atbildību un rīcību

Valdība un Veselības ministrija (VM) vēros situācija attīstību slimnīcās, taču primārā aizsardzība Covid-19 izplatības laikā ir iedzīvotāju individuālā rīcība, - vakcinējoties, nesājot atbilstošas maskas un testējoties, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Tā valdības vadītājs atbildēja uz jautājumu, vai tuvākajās nedēļās gaidāmi kādi lēmumi saistībā ar veselības ministra Daniela Pavļuta iepriekš pausto, ka koalīcijas sanāksmē rosinās diskusiju par turpmākajiem soļiem saistībā ar sociālo distancēšanos Covid-19 ierobežošanai.

Kariņš atkārtoti mudināja iedzīvotājus vakcinēties un saņemt balstvakcīnu, uzsverot, ka vakcinēti un revakcinēti cilvēki ir daudz labāk pasargāti no nonākšanas slimnīcā, smagas saslimšanas un nāves.

Premjers arī aicināja atbilstoši spēkā esošajam regulējumam nēsāt medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus, kas spēj labāk pasargāt no saslimšanas. Tāpat plašāk jāizmanto iespēja testēties ar mājas antigēnu testu, kā arī, ja "jūtamies saslimuši vai apaukstējušies, tad neejam uz darbu - vispirms pārbaudāmies, ka tas nav Covid-19", norādīja Kariņš.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis, satiksmes ministrs Tālis Linkaits pēc koalīcijas sanāksmes norādīja, ka atbilstoši veselības ministra koalīcijai sniegtajai informācijai omikrona paveids ir sasniedzis 85 līdz 86% apjomu no visiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem.

VM pašlaik nepiedāvājot "nekādus papildu ierobežojumus", un JKP no veselības ministra sagaida, ka pieeja ierobežojumu noteikšanā būs pragmatiska, ar mērķi samazināt tieši hospitālizācijas gadījumu skaita pieaugumu, pauda Linkaits. Tāpat būtu jāseko līdzi, kā ierobežojumus pielāgo Lietuvā un Igaunijā, atzīmēja JKP politiķis.

Kā ziņots, jaunu Covid-19 ierobežojumu nepieciešamība Latvijā jāvērtē ne vien pēc slimnīcu noslodzes, bet arī pēc darbinieku prombūtnes ietekmes uz uzņēmējdarbību, šādu nostāju pirmdien preses konferencē pauda Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule norādījusi, ka tuvākajās dienās ar Covid-19 varētu inficēties līdz pat 9000 un 10 000 cilvēku dienā.