"Nedēļas fokusā" ⟩ Eksperte: Iedzīvotāji ir krīzes priekšā, un tādos brīžos lēmumi ir jāpieņem ātri

Nedēļas fokusā" diskusija ar sociālantropologu, TVNET finanšu ekspertu Andri Šuvajevu, Rīgas Domes "Par/Progresīvie" frakcijas deputāti un eksperti biedrībā "Zaļā brīvība" Selīnu Vancāni, un partijas "VIENOTĪBA" valdes priekšsēdētāju un Saeimas depuātu Arvilu Ašeradenu. FOTO: Jānis Škapars/TVNET

"Iedzīvotāji ir krīzes priekšā, un lēmumi ir jāpieņem ātri. Uzteicama ir valdības spēja šajā energokrīzē ātri vienoties," tā raidījumā "Nedēļas fokusā" ar Mārtiņu Dauguli izteicās Rīgas domes "Par/Progresīvie" frakcijas deputāte un eksperte biedrībā "Zaļā brīvība" Selīna Vancāne.

Raidījumā diskutējot par mērķētajām sabiedrības grupām energokrīzes atbalstam, eksperte saka: "Liekas, ka mērķējums ir bijis uz visām sabiedrības grupām. No vienas puses, tas ir labi, jo sociālā palīdzība ir vajadzīga visiem, bet no enerģētikas politikas viedokļa mērķētāks atbalsts šaurākai jomai, kas būtu vairāk pakļauti enerģētiskai nabadzībai, būtu nepieciešams vairāk."

Arī sociālantropologs, TVNET finanšu eksperts Andris Šuvajevs jautā par izvēlētajām riska grupām - vai tās ir īstās? "Skatoties uz atbalsta paketi, ir skaidrs, ka ir atbalstu kopums, kas attieksies uz visiem. Tomēr ir jautājums par divu atsevišķu grupu - ģimenes ar bērniem un seniori - izdalīšanu. Ir jādomā, vai tieši šīm grupām ir vislielākais nabadzības risks," piebilst Šuvajevs. 

Viņš norāda uz datiem, kas rāda - vislielākais nabadzības risks ir vienas personas mājsaimniecībām.

"Vienas personas mājsaimniecībām, kurās ir iedzīvotāji vecumā zem 64 gadiem, nabadzības risks ir 30%. Tas nav nenozīmīgs cipars, ņemot vērā, ka nabadzības risks ģimenēm, kurās ir divi pieaugušie ar vienu bērnu, ir 12%.

Šajā pabalstu gadījumā ģimenes ar bērniem būs tā grupa, kas saņems atbalstu. Līdz ar to valsts pauž, ka vienas personas mājsaimniecības ir mazāk svarīgas. Tas nešķiet leģitīmi," piebilst finanšu eksperts.

Partijas "VIENOTĪBA" valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Arvils Ašeradens skaidro, ka vienmēr svarīgākais ir atrast veidu, kā pārdzīvot šoku, kā piemēroties un atrast risinājumus.

"Valdības budžets ir apmēram 10 miljardi. Kopējais cenu sadārdzinājums ir tuvu pie 1,5 miljardiem. Valdība visu šo sadārdzinājumu nosegt nevarēs.

Ilgtermiņā tas nav iespējams, jo budžetā tādu lieku resursu nav. Drīzāk ir jautājums par to, kādā veidā mēs sabiedrībai palīdzam tikt pāri pirmajam šokam un atrast risinājumus, kā šo situāciju mazināt, skaidro Ašeradens.

Savukārt eksperte Vancāne skaidro, ka jebkuras energokrīzes mērķis ir mainīt paradumu.

"Ja īstermiņa risinājums ir atbalsts iedzīvotājiem, tad vidēja un ilga termiņa risinājumi būtu saistīti ar paradumu maiņu, ar pielāgošanos un energoefektivitātes stimulēšanu," viņa skaidro.

Viņas skatījumā ir svarīgi līdz nākamajai apkures sezonai sabalansēt šos atbalsta mehānismus, lai tie nav tik vispārīgi. "Nemērķēts un īstermiņa atbalsts no valsts budžeta prasa neadekvāti daudz līdzekļu, kas var kavēt ilgtermiņa risinājumus," tā eksperte. 

Vēl Vancāne piebilst, ka dziļāka krīze un sadārdzinājuma iespēja būs arvien lielāka.

"Kad tas [sadārdzinājums] mazināsies? Tas nav tik viegli nosakāms. Biržas rāda, ka tas varētu notikt 2023. gada pavasarī," viņa piebilst. 

Jau ziņots, ka otrdien valdība apstiprināja valsts atbalstu energokrīzes ietekmes mazināšanai sabiedrībā. Koalīcijas partneri vienojušies - atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šā gada beigām. Īstermiņa atbalstam valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas, tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, tiks ieviests jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti.

Uz augšu
Back