Krievija īsteno konfrontējošu un revizionistisku ārpolitiku, kas kopā ar karaspēka koncentrāciju Ukrainas pierobežā rada pēdējos gados nepieredzētus militārās eskalācijas draudus visam reģionam, tā ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja arī to, ka starptautiskās drošības situācija ir bīstami trausla, turklāt valstu neuzticēšanās un vērtību plaisa ir kļuvusi milzīga. Ministra ieskatā, iespaidu uz starptautiskās situācijas attīstību atstāj ģeopolitiskā sāncensība, demokrātijas un autoritārisma pretstāve, nevienlīdzības un polarizācijas palielināšanās un hibrīdā apdraudējuma saasināšanās. Šobrīd daļā pasaules valda draudi un iebiedēšana.
Līdzās Krievijai Rinkēvičs minēja arī neleģitīmo Baltkrievijas režīmu, kas ar mākslīgās migrācijas plūsmu turpina hibrīduzbrukumu Eiropas Savienības (ES) un NATO austrumu robežai.
Viņš akcentēja, ka romantiskais periods pēc Aukstā kara ir beidzies. Patlaban daudzviet pasaulē vērojama autoritāro režīmu renesanse. Savukārt cīņa par demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumu ir atsākusies no jauna. Ministrs uzsvēra, ka Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, patlaban atrodas institucionāli stabilākajā situācijā. Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas dalībai NATO un ES nav labākas alternatīvas, tomēr drošība ir process, nevis galamērķis, kuru sasniedzot var atslābt.
"Latvijas un plašāka reģiona vēsturiskā pieredze daudziem prātiem un sirdīm liek būt nemierīgiem. Nereti dzirdam jautājumus - vai mūs nenodos, vai mūsu likteņus nelems lielvaras? Esmu pārliecināts, ka nebūs jaunas Minhenes vai Jaltas. Mūs nenodos," sacīja ministrs.
"Mūs nenodos, ja mēs paši sevi nenodosim. Ja būsim uzticīgi savai valstij un tās vērtībām, saviem sabiedrotajiem un draugiem. Mūs nenodos, ja paši rūpēsimies par savu drošību," turpināja politiķis.
Tādēļ, viņa ieskatā, Latvijai ir īpaši svarīgi nelokāmi būt demokrātisko valstu kopienā, kopt un lolot pamatvērtības un noraidīt pasaules un Eiropas dalījumu ietekmes sfērās. Ministrs uzsvēra, ka patlaban nav iespējama neitralitāte vai neizlēmība.
Viņš vērsa uzmanību, ka februārī Baltijas rietumu un dienvidu robežas tuvumā notiks Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku kopīgas operatīvās mācības. Arī pašlaik tiek piedzīvota īpaši naidīgu Krievijas un Baltkrievijas režīma retorika un rīcība, tostarp ievērojamu militāro spēku koncentrācija pie Ukrainas robežām. Notiek kiberuzbrukumi gan pret kaimiņvalstīm, gan ES un NATO dalībvalstīm. Šis apstāklis drošības situāciju reģionā tikai pasliktina.
Savā uzrunā ministrs atsaucās uz Vinstona Čērčila sacīto: "Esmu pārliecināts, ka vairāk par visu krievi novērtē spēku un vismazāk ciena vājumu, īpaši militāru vājumu. Tamdēļ novecojusī spēka līdzsvara doktrīna nav piemērojama." Rinkēvičs atzīmēja, ka Čērčila paustais ir aktuāli arī šodien.
"Tieši tāpēc, ja notiks iebrukums Ukrainā, Latvija stingri atbalstīs tūlītēju, jaunu sankciju piemērošanu pret Krieviju. Jau tagad sniedzam atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Visas Baltijas valstu reģiona drošībai un aizsardzībai jau šodien strādājam pie NATO spēku paplašināšanas un nostiprināšanas reģionā," norādīja ministrs.
Ministrs sacīja, ka Latvijas ārlietu dienesta galvenā prioritāte un darba uzdevums šogad ir drošība, valsts neatkarība, teritoriālā integritāte un tautsaimniecības attīstība.
Viņš atgādināja, ka decembrī Rīgā norisinājās svarīga NATO ārlietu ministru sanāksme. Tieši Rīgā sākās darbs pie NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādes. Ministra ieskatā, ir simboliski, ka šis process sākās NATO Ziemeļaustrumos - Latvijā, Rīgā un noslēgsies NATO Dienvidrietumos - Spānijā, Madridē, kur norisināsies alianses valstu vadītāju samits šogad vasarā.
Rinkēvičs akcentēja, ka NATO virsuzdevums - NATO teritorijas, iedzīvotāju un vērtību aizsardzība - ir un paliek nemainīgs. Pēc viņa paustā, NATO būs efektīva alianse, ja sabiedrotie būs pārliecināti, ka darbojoties kopā ir efektīvākais veids kā nodrošināt katra no mums drošību un kopīgā virsuzdevuma īstenošanu. Visefektīvāk to sasniegt ir ar atturēšanas politiku.
"Jau vairākus gadus Latvijā efektīvu NATO atturēšanas politiku kopā ar mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi nodrošina dislocētā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa. Šīs NATO kaujas grupas klātbūtne Latvijā ir skaidrs apliecinājums sabiedroto solidaritātei, apņēmībai un spējai aizstāvēt Latvijas iedzīvotājus un teritoriju pret jebkādu iespējamo agresiju," sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka NATO sabiedrotie, balstoties uz kopējo risku izvērtējumu, izvieto papildu militāros spēkus un aprīkojumu Austrumu flangā. Kanādas Latvijā dienošie spēki pārstāv trešo daļu alianses dalībvalstu. Tās ir gatavas efektīvi un konsekventi reaģēt uz jebkāda veida draudiem.
Ministrs pateicās Kanādai, Albānijai, Islandei, Čehijai, Itālijai, Melnkalnei, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai un Spānijai, kas patlaban sniedz būtisku devumu Latvijas un visa reģiona drošībai.
"Taču arī mums pašiem ir jāstiprina sava robeža, jāaizsargā sava kibertelpa un informatīvā telpa. Tie ir pašas Latvijas neatliekami darbi. Mums ir jāpalielina aizsardzības izdevumi līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Un tāpēc tuvāko gadu laikā ir jāpalielina finansējums iekšējai drošībai - tiesībaizsardzības sistēmai, valsts robežas apsardzībai un valsts drošības iestādēm," teica ministrs.
