Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrajai kārtai piešķirti 170 miljoni eiro

FOTO: Shutterstock

Baltijas valstu un Polijas pārvades sistēmas operatori saņems Eiropas Savienības infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility, CEF) līdzfinansējumu 170 miljonu eiro apmērā no kopējām Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas izmaksām, tā pavēstīja pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji.

Tostarp "Augstsprieguma tīklam" piešķirti prasītie 37,12 miljoni eiro jeb maksimāli iespējamais līdzfinansējums 75% apmērā, liecina CEF koordinācijas komitejas lēmums.

"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone atzīmē, ka kopīgi ar Baltijas un Polijas kolēģiem sagatavotais pieteikums ieguva augstāko vērtējumu starp pieciem infrastruktūras izbūves projektiem, kas šajā finansējuma piešķiršanas kārtā saņēma atbalstu.

"Esam gandarīti par izrādīto uzticību, kas liecina, ka Baltijas valstu elektrotīklu droša sinhronizācija ieplānotajos termiņos ir svarīga ne tikai reģionāli, bet arī Eiropā kopumā," saka Jēkabsone.

Viņa skaidro, ka piešķirtais līdzfinansējums tiks izmantots nākamo sinhronizācijas nosacījumu izpildei - elektropārvades tīkla un elektroapgādes drošuma paaugstināšanai, kā arī frekvences regulēšanas un kontroles nodrošināšanai. Kopējais Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai patlaban jau piešķirto CEF līdzekļu apjoms ir vairāk nekā miljards eiro.

Trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori - Igaunijas AS "Elering", Latvijas "Augstsprieguma tīkls" un Lietuvas "Litgrid AB", kā arī Polijas "Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A" (PSE) pērnā gada nogalē iesniedza pieteikumu CEF atbalstam, lai saņemtu finansējumu plānotajām investīcijām Baltijas sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas projektiem. Iesniegtais pieteikums tika atzīts kā viens no pieciem nozīmīgākajiem Eiropas enerģētikas infrastruktūras projektiem laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam, un tas ir saņēmis augstāko novērtējuma punktu skaitu.

Otrā posma otrās kārtas projektu kopējās izmaksas plānotas 227 miljonu eiro apmērā, no kurām CEF līdzfinansēs 170 miljonus eiro. Tādējādi saskaņā ar precizētajiem aprēķiniem Polijā plānots ieguldīt 102,7 miljonus eiro, Lietuvā - 40,9 miljonus, Latvijā - 49,5, bet Igaunijā - 36,6 miljonus eiro.

"Augstsprieguma tīkla" pārstāvji skaidro, ka līdzekļi nepieciešami elektropārvades tīkla pastiprināšanai, frekvences regulēšanas iekārtu uzstādīšanai, uzskaites sistēmas un pretavārijas automātiku modernizācijai, kā arī dispečervadības un informācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanai, lai veiktu Baltijas valstu un Polijas desinhronizāciju no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.

Tāpat minētie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.

Baltijas un Polijas elektrisko tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas, uzsver "Augstsprieguma tīkla" pārstāvji.

Uz augšu
Back