Ārlietu ministrs: Latvijas aizsardzības izdevumi ir jākāpina

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijas aizsardzības izdevumi ir jākāpina, ņemot vērā kopējo valsts finanšu stāvokli. Nākamo trīs gadu laikā būtu jāvirzās uz mērķi aizsardzībai atvēlēt 2,5% no iekšzemes kopprodukta, tā Saeimas ikgadējās ārlietu debatēs atzīmēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka tikpat būtiski kā aizsardzības izdevumi ir arī izdevumi iekšējās drošības stiprināšanai, kas nenozīmē tikai robežas izbūvi vai atbalstu Valsts robežsardzei, bet arī ieguldījumus iekšējās drošības institūciju un iestāžu kapacitātes stiprināšanai.

Uzrunā, pievēršoties komentāram par Poliju kā Latvijas stratēģisko partneri, Rinkēvičs norādīja, ka Aleksandra Lukašenko režīma īstenotā hibrīduzbrukuma Latvijas, Polijas un Lietuvas robežām kontekstā, sadarbība starp valstīm aizsardzības jomā ir būtiska. Latvija saredz Poliju kā ne tikai svarīgu partneri aizsardzības un drošības jautājumos.

Nacionālajās interesēs ir stiprināt sadarbību ar Poliju arī enerģētikas un transporta savienojumu ziņā. Ministrs atzīmēja, ka līdz 2025.gadam jānotiek Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropas tīkliem, un tas var notikt tikai ar starpsavienojumu palīdzību, kas jāizveido starp Poliju un Lietuvu. Tas pats, pēc Rinkēviča paustā, attiecas uz dzelzceļa projektu "Rail Baltica" un transporta jautājumiem. Ministrs uzsvēra, ka visi šie jautājumi ir būtiski, un Latvija ir atvērta sadarbības veicināšanai.

Pēc Rinkēviča paustā, pastāv daudz mītu. Viens no tiem ir mīts par to, cik ļoti Latvija ir cietusi no sankciju politikas un kā tas ir ietekmējis tirdzniecību ar Krieviju. Ministrs norādīja, ka, salīdzinot 2020. un 2021.gadu, tirdzniecības apjoms ir palielinājies par 44%. Tirdzniecība ar Krieviju no kopējā tirdzniecības apjoma ir 6%.

"Cilvēkiem ļoti patīk daudz runāt par sankciju negatīvo ietekmi. Šo naratīvu mēs vairāk dzirdam dažāda veida Krievijas propagandas kanālos. Es domāju, ka jāskatās uz faktiem," sacīja ministrs.

Runājot par migrācijas politiku ES, Rinkēvičs atzīmēja, ka migrācija tiek izmantota kā instruments hibrīduzbrukuma kontekstā. Par to ir runāts gan ar atbildīgajām Eiropas institūcijām, amatpersonām. Tāpat tas ir darīts ar līdzīgi domājošām valstīm. Ministrs piekrita, ka ir nepieciešama plaša migrācijas politikas reforma. Viņš akcentēja, ka process nebūs vienkāršs, tomēr izpratne par maināmajām lietām ir palielinājusies.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāveicina savas drošības un aizsardzības spējas gan militāri, gan nemilitāri, tomēr tas nevar nonākt pretrunā ar Eiropas drošības pamatu pamatu - NATO, tā Rinkēvičs.

Savas uzrunas noslēgumā Rinkēvičs norādīja, ka būtiski ir stiprināt valsts vēstures pētniecību, tomēr Ārlietu ministrija viena to izdarīt nevar. Viņa ieskatā, ir svarīgi, lai būtu jaunā vēsturnieku maiņa, kas akadēmiski pēta 20.gadsimta vēsturi un spēj atspēkot dažādus apmelojumus, ko var dzirdēt Krievijas propagandas kanālos.

"Mums ir jāstiprina arī vēstures izpētes akadēmiskais apjoms. Tomēr ir jāatrod iespēja, kā mēs varam stiprināt akadēmiskās aprindas. Tas nostiprinātu naratīvu, kas ir būtisks visas valsts līmenī, lai atspēkotu dažāda veida nepatiesības, faktu pārgrozījumus un vēstures pārrakstīšanas mēģinājumus," sacīja ministrs.

Uz augšu
Back