Lavrovs sola atbildes pasākumus, ja nevarēs vienoties par "drošības garantijām"

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs FOTO: AFP/SCANPIX

Krievija vēlas godīgu sarunu ar Rietumiem, piektdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, solot atbildes pasākumus, ja ar Rietumiem nevarēs panākt vienošanos par Krievijas prasībām.

"Mēs vēlamies, lai ar mums strādātu godīgi," viņš teica intervijā Krievijas radiostacijām.

Kā paudis Lavrovs, Krievijas ierosinātās tā dēvētās drošības garantijas nav uzskatāmas par ultimātu, un tā sagaidot, ka Rietumi nevairīsies no atbildes, bet godīgi izklāstīs, "kā tās traktē, ko parakstītu to prezidenti" Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO).

Krievijas ārlietu ministrs arī paziņoja, ka valsts veiks atbildes pasākumus, ja neizdosies vienoties ar Rietumiem par "drošības garantijām".

Viņš atkārtoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina teikto, ka atbildes pasākumi būs dažādi, un prezidents solījis, ka lēmumu pieņems pēc militārpersonu ierosinājumiem.

"Protams, arī citas institūcijas piedalīsies šo ierosinājumu izstrādē. Vismaz pagaidām notiek ASV un NATO atbilžu starpinstitucionāla izskatīšana," teica Lavrovs.

Viņš piebilda, ka "salīdzinājumā ar papīriem, kurus atsūtīja NATO, amerikāņu atbilde izskatās pēc gandrīz vai diplomātiskas pieklājības parauga".

NATO atbilde esot "tik ļoti ideoloģiska, no tās tik ļoti dveš Ziemeļatlantijas alianses ekskluzivitāte, tās īpašā misijas, tās īpašā nozīme, ka man ir nedaudz kauns to vietā, kas šos tekstus rakstīja," klāstīja Krievijas ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka ASV trešdien koordinācijā ar NATO sabiedrotajiem iesniedza Maskavai atbildi, noraidot jebkādu aizliegumu attiecībā uz Ukrainu, vienlaikus piedāvājot diplomātijas ceļu izejai no krīzes.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievija pieprasīja divas atsevišķas drošības vienošanās ar ASV un NATO.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Uz augšu
Back