Levits: Krievijai ir jāatsakās no jebkādām ultimatīvām prasībām (6)

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits šodien Rīgas pilī tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA), Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu (NA) un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu, lai pārrunātu aktuālos ārpolitikas un drošības jautājumus.

Pēc sarunas Valsts prezidents sniedza paziņojumu, kurā viņš atzīmēja, ka šodien ar ārpolitikas un drošības politikas atbildīgajām amatpersonām tika pārrunāts jautājums par drošības situāciju saistībā ar Krievijas agresīvo izturēšanos attiecībā pret Ukrainu un prasībām pret NATO dalībvalstīm. Valsts pirmā persona akcentēja, ka atbildība par to, kāda situācija ir izveidojusies, gulstas uz Krieviju.

Levits norādīja, ka kopā ar amatpersonām tika pārrunātas NATO un ASV atbildes Krievijai un puses konstatēja, ka šīs atbildes pilnībā atbilst NATO pamatprincipiem un Latvijas interesēm. Viņš uzsvēra, ka NATO atbildes sagatavošanā aktīvi piedalījās arī Latvija.

"Atbildē tiek ievēroti visi pamatprincipi, it sevišķi "atvērto durvju" politika attiecībā uz tām valstīm, kas vēlas pievienoties NATO, un kolektīvā aizsardzība. Tāpat ir piedāvāts dialogs par bruņojuma kontroli, tiešs NATO-Krievijas dialogs un nejaušas sadursmes risku mazināšanas aktivitātes," pauda prezidents.

Runājot par ASV atbildi, Levits norādīja, ka tā tika sagatavota ciešās konsultācijās ar NATO partneriem. Valsts prezidents pavēstīja, ka sarunās ar ASV prezidentu Džo Baidenu "Bukarestes devītnieka" formātā viņš izteica savus priekšlikumus. Pēc Levita paustā, ASV vienmēr skaidri informē savus partnerus par sarunām un arī Latvija uzsver to, ka ASV atbilde pilnībā atbilst NATO un Latvijas interesēm.

"NATO un ASV atbildes ir stingras un skaidras. Tas nozīmē, ka vienlaikus mēs neatbalstām Krievijas prasības, kas vispār nav diskutējamas. Mēs iestājamies par dialogu starp NATO un ASV, no vienas puses, un Krieviju, no otras puses, balstoties NATO pamatprincipos. Mēs nevaram šo dialogu uzturēt, ja kādā no pusēm būs ultimāti," pauda prezidents.

Levits uzskata, ka Krievijai ir jāatsakās no jebkādām ultimatīvām prasībām.

Viņš arī norādīja, ka ar amatpersonām tika apspriesta Latvijas palīdzība Ukrainai, tostarp militāra palīdzība. Levits uzsvēra, ka Latvija ir pilnībā solidāra ar Ukrainu un valsts turpinās strādāt ar sabiedrotajiem, lai stiprinātu drošību Latvijā, mūsu reģionā, Eiropā un visā NATO teritorijā. Prezidents vērsa uzmanību uz to, ka Latvija dod savu pienesumu NATO kopējai solidaritātei, un NATO ir solidāra pret Latviju.

LETA jau rakstīja, ka ASV trešdien koordinācijā ar NATO sabiedrotajiem iesniedza Maskavai atbildi, noraidot jebkādu aizliegumu attiecībā uz Ukrainu, vienlaikus piedāvājot diplomātijas ceļu izejai no krīzes.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievija pieprasīja divas atsevišķas drošības vienošanās ar ASV un NATO.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.