Pašlaik būtu īsais brīdis attīstīt vēja elektrostacijas (VES), lai diversificētu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu, AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirgus apskatā pauž kompānijas vides risku un attīstības projektu vadītājs Dainis Kanders.
Viņš norāda, ka Eiropas Savienības (ES) apstiprinātais ES Zaļais kurss ietver pasākumu kopumu, lai līdz 2050.gadam panāktu klimatneitralitāti. Tas paredz elektroenerģijas nozares attīstīšanu, kura galvenokārt izmanto atjaunojamos resursus.
"Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns no 2021. līdz 2030.gadam nosaka skaidrus virzienus Latvijas atjaunīgo energoresursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tas prasīs ievērojamu VES jaudu ieviešanu, tas ir, ģenerācijas jaudu pieaugumu vismaz 25%," paskaidro Kanders.
"Latvenergo" pārstāvis atzīmē, ka Latvijā pēdējo desmit gadu laikā nav uzbūvēts neviens VES parks, tādēļ ir skaidrs, ka VES attīstībai Latvijā ir vairāki nopietni šķēršļi, kas bremzē vēja enerģijas attīstību.
Arī "Latvenergo" VES pilotprojektā Priekulē, sākot darbu ar lieljaudas VES attīstības, konstatējusi šķēršļus, kas sastopami ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrās. Būtiskākie no šķēršļiem - īpaši aizsargājamo savvaļas putnu aizsardzības nodrošināšana un vietējās sabiedrības, tostarp pašvaldību, noskaņojums. Tomēr šīm problēmām ir iespējami sekmīgi risinājumi.
Kanders uzskata, ka, lai VES attīstītājs veiksmīgi realizētu projektu, vietējās sabiedrības līdzdalība un atbalsts ir būtiski svarīgs. Pēc pozitīva ietekmes uz vidi novērtējuma atzinuma saņemšanas tieši vietējā pašvaldība lemj, vai atļaut paredzētās darbības īstenošanu. Līdz ar to sabiedrības un pašvaldības viedoklim, kā arī sabiedrības iesaistei var būt izšķiroša nozīme projektu īstenošanā.
"Latvenergo" skatījumā, pašvaldību un sabiedrības attieksme par VES izbūvi ir dažāda. Kompānija ir saskārusies ar vienu labi zināmu principu - "tikai ne manā pagalmā". Proti, vietējā sabiedrība ir gatava atbalstīt paredzēto darbību, ja tā tiek attīstīta blakus novadā vai, ideālajā gadījumā, vēl kaut kur tālāk.
Savukārt labvēlīgāka likumdošana, kas VES attīstītājiem ļautu piedāvāt vietējām kopienām un pašvaldībām labumus vai ieguvumus, iespējams, sekmētu ieinteresētību un iesaistīšanos, kā arī mazāk izceltu dažāda veida problēmas ko saskata, piemēram, izmainītajā apkārtējā vidē.
Latvijā, salīdzinot ar daudzām citām ES valstīm, ir liela dabas daudzveidība un bagātība - aizsargājamās putnu sugas, biotopi. VES attīstībā dabas bagātība veido būtiskus ierobežojumus, piemēram, blīvais īpaši aizsargājamo savvaļas putnu sugu daudzums, skaidro "Latvenergo" pārstāvis.
Kanders pauž, ka katram šādam putnam ap tā ligzdošanas vietu ir ieteicama vismaz viena līdz trīs kilometru buferzona, kurā nedrīkst būvēt VES, un tas apgrūtina VES parku plānošanu un izbūvi. Vienlaikus pēc ornitologu teiktā, ir pietiekami daudz ligzdu, kas nav apzinātas un nav atrodamas nevienā no esošajām dabas datu uzskaites sistēmām. Līdz ar to pastāv varbūtība, ka VES izbūvei paredzētajā teritorijā tiek konstatētas šādas nezināmas īpaši aizsargājamo putnu ligzdas, un tas var ierobežot VES izbūves plānus.
Otrs problēmu loks ir saistīts ar likumdošanu, nepārtrauktām tās izmaiņām, savstarpējo vides institūciju komunikāciju un informācijas nodrošināšanu, kas paildzina ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, rada papildu izmaksas un maina nosacījumus jau projekta gaitā.
"Piemēram, esam saskārušies ar situāciju, kad pēc vairāk nekā gadu ilga darba VES izbūvei paredzētā vietas izpētē pēkšņi dabas datu pārvaldības sistēmā blakus izpētes teritorijai parādās jauna aizsargājama ligzda, par kuru informācija institūcijas rīcībā ir bijusi jau gandrīz gadu, taču dažādu iemeslu dēļ tā nav bijusi publiski pieejama, tādējādi viss šajā laikā ieguldītais darbs un laiks bijis veltīgs," norāda Kanders.
"Latvenergo" vides risku un attīstības projektu vadītājs atzīmē, ka ir skaidri redzams, ka, lai notiktu veiksmīga VES parku attīstība, nepieciešams meklēt risinājumus iepriekš uzskaitītajām problēmām.
Lai mazinātu sabiedrības un pašvaldību noraidījumu VES parku attīstībai, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, kas ļautu VES parku attīstītājiem izveidot vietējo kopienu iekļaujošus biznesa modeļus, sekmējot pašvaldību un iedzīvotāju iesaisti atjaunīgās elektroenerģijas projektos, piedāvājot vienreizējus maksājumus vai nodrošinot ikgadēju maksājumu, kas aprēķināts no gada laikā saražotās elektroenerģijas. Šādi risinājumi tiek izmantoti vairākās ES valstīs, piemēram, Vācijā, kas nodrošina ieguvumu taisnīgāku sadali, tādējādi ievērojami mazinot vietējās sabiedrības negatīvo nostāju, norāda Kanders.
Vēl viens risinājums, ar kuru, "Latvenergo" ieskatā, būtu jāstrādā, ir sabiedrības informēšana un izglītošana par VES ietekmi. Savukārt, runājot par īpaši aizsargājamajām putnu sugām, ir nepieciešami vairāki kompleksi risinājumi un kompromisu meklēšana, sabalansējot dabas un atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas intereses, jo ir skaidrs, ka bez tiem veiksmīga VES attīstība būs apgrūtinoša.
Jau vēstīts, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums 2021.gada deviņos mēnešos bija 659,543 miljoni eiro, kas ir par 16,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa samazinājās 3,6 reizes - līdz 26,403 miljoniem eiro.
Savukārt 2020.gadā "Latvenergo" koncerna auditētais apgrozījums bija 773,391 miljons eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 23,3% un bija 116,309 miljoni eiro. Vienlaikus koncerna māteskompānijas "Latvenergo" apgrozījums samazinājās par 11,9% un bija 385,612 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pieauga par 53% un bija 154,848 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
