Kaut arī Latvijā pašlaik nav neviena gadījuma, kad būtu pierādīta cēloņsakarība starp vakcināciju un personas nāvi, sabiedriskajai apspriešanai ir nodoti Ministru kabineta noteikumi, kas šādā gadījumā paredzēs vairāk nekā 142 000 eiro lielu kompensāciju. Tomēr vienlaikus ir radīti daudzi šķēršļi, kas smagu blakņu vai pat nāves gadījumā padara gandrīz neiespējamu šo faktu pierādīšanu, vēsta LTV “Panorāma”.
Divi medicīnas tiesību eksperti pēc “Panorāmas” lūguma rūpīgi iepazinās ar sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem MK noteikumiem. Un abi secina, ka tie nav pacientu interesēs. Noteikumi drīzāk uzrakstīti tā, lai maksimāli apgrūtinātu tiesības pieteikties uz atlīdzību.
“Es gribētu tiešām dzirdēt Veselības ministrijas viedokli, par kādu orgānu zaudējumu var būt runa Covid-19 vakcīnas gadījumā? Pati Veselības ministrija ir norādījusi, ka šīs blakusparādības, kas varētu būt pamatā kompensācijas izmaksai, ir tās, kuras ir norādītas zāļu aprakstā. Kur tur ir runa par kāda orgāna zaudējumu?”, jautā Ronalds Rožkalns.
Smagākais gadījums ir nāve, bet tādu pašlaik nemaz neesot. Un turpmāk tādus pierādīt būs grūti. Vajadzēs pataloganatomisko izmeklēšanu, kas atļauta tikai saskaņā ar cilvēka vēl dzīves laikā izteikto piekrišanu. Un vēl tiesu medicīniskā ekspertīze.
“Tiesu medicīnisko ekspertīzi veic kriminālprocesa ietvaros. Tātad ir runa par tiem gadījumiem, kad ir vardarbīgas nāves pazīmes. Kāda ir saistība ar vardarbīgu nāvi vakcīnas izdarīšanas rezultātā?” turpina Rožkalns.
Kā smagus kaitējumus Veselības ministrija min, piemēram, sirds mazspēju, plaušu bojājumus un vēl citas, paliekošas veselības problēmas. Cik cilvēku varētu būt nodarīts kāds no šiem kaitējumiem – neviens nezina teikt, jo gaidīs atkārtotus pieteikumus no personām, kuru pašaprūpe vai funkcionalitāte nav atjaunojusies vismaz 26 nedēļu laikā. Tas ir ilgāk par pusgadu. Tā, izslēdzot ne vien cilvēkus, kam vairākas dienas pēc vakcinācijas bijusi augsta temperatūra, bet arī, piemēram, smagas alerģiskas reakcijas, kas ekspertu ieskatā cilvēkiem sagādā ciešanas un sāpes.
“Kas Veselības ministrijai liedz, ja pašiem trūkst radošuma, tomēr atvērt internetu un paskatīties, kāda ir citu valstu pieredze?” jautā Rožukalns.
“Es ļoti gribētu, lai šo dokumentu iemet miskastē un sameklē kādu, kurš zina, ko viņš dara un viņš lai uzraksta. Protams, kompensēt vakcīnu blaknes situācijā, kā pie mums, kad faktiski mēs pieprasām vakcināciju, tā ir normāla, valstij vajadzīga lieta,” norāda Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena.
