Lai arī slimnīcas šobrīd Covid-19 dēļ nav pārpildītas, omikrona paveida īpatnības mainījušas uzsvarus veselības aprūpē, atklājot arvien jaunas vājās vietas, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”. Iepriekšējos viļņos galvenās rūpes bija par slimnīcu spēju izturēt slodzi, taču tagad vēl lielāks pārbaudījums ir primārajai aprūpei un arī laboratoriju veiktspējai.
Lai arī slimnīcās janvāra ceturtajā nedēļā bija uz pusi mazāk pacientu vienā dienā nekā delta paveida uzliesmojuma pīķī (~760 pret ~1600), no veselības aprūpes sistēmas pārējie cilvēki nepazūd un, pat ja neslimo smagi, ir ģimenes ārstu aprūpē. Bet aktīvo Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 67 tūkstošus cilvēku.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis novērojis, ka tieši lielā skaita dēļ kovida omikrona paveida izplatīšanās atkal slodzi palielina. Turklāt apjomīgākai testēšanai īsti nepietiek laboratoriju jaudas. Tāpēc skaidrs, ka faktiski slimojošo ir vēl krietni vairāk, nekā oficiālā statistika rāda.
Ārsts stāsta, ka nupat vienā dienā izrakstījis 20 darba nespējas lapas cilvēkiem, kuriem kovidu uzrādīja siekalu testi vai paštesti, bet uz PĶR testiem laboratorijās jāgaida tik ilgi, ka to, sagaidot vīrusu, var jau neuzrādīt. Līdz ar to faktiskā saslimstība varētu būt divas, trīs reizes lielāka.
Ģimenes ārstam pieaugošais darba apjoms nozīmē vēl garākas jau tā padsmit stundu ilgās darba dienas, kā arī iekavētas atbildes uz pacientu jautājumiem epastā vai īsziņās. Taču, ja ģimenes ārstu slodze ir kas tāds, ar ko nākas sadzīvot jau ilgāku laiku, tad laboratoriju jaudas izsīkums īpaši sāka izpausties tieši tagad – omikrona uzliesmojumā. Tādēļ arī nāca valdības lēmums par ātro testu plašāku lietošanu, atslogojot laboratorijas.
“Ja tādos normālos apstākļos pie mums punktos nodeva dienā 2000-2500 testu, tad šobrīd tas ir 4000 pāri, 5000,” janvāra otro pusi raksturo “Centrālās Laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa un piebilst: “Mēs tā ļoti ceram, ka nākamā nedēļa būs vēl smaga un pēc tam viss ies uz leju, tā pamazām. Sagaidīsim nākošo nedēļu un tad celsim paniku, jo šobrīd mēs tāpat neviens neko nevaram izdomāt.”
Kopējo visu testēšanā iesaistīto laboratoriju kapacitāti Veselības ministrā lēš ap 41 tūkstoti testu dienā. Taču tas ir tad, ja laboratoriju darbinieki neslimotu. Taču arī viņi slimo, un faktiski katru dienu aizvadītajā nedēļā testēja ap 25 tūkstošiem.
Austrumu slimnīcas laboratorijās, kurās līdztekus citiem pienākumiem uz Covid-19 testē gan stacionārus, gan ambulatoros pacientus, gan slimnīcas darbiniekus, atzīst, ka ne katru dienu var atvērt visus analīžu nodošanas punktus. “Mēs darām visu iespējamo, lai personālu rotētu pa funkcijām, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Mēs esam izstrādājuši ārkārtas situācijas plānu, kurā ir apraksts visām mūsu rīcībām, ko mēs darām pie noteikta personāla saslimstības procenta. Un, lai kas notiktu, neatliekamus pakalpojums mēs nodrošināsim jebkurā gadījumā, kā saka – līdz pēdējam laborantam, līdz pēdējam speciālistam, laboratorijas ārstam,” saka Austrumu slimnīcas Laboratoriju dienesta vadītāja Natālija Rešetņaka.
E.Gulbja laboratorijā turklāt atzīst, ka arī iekārtu resursi nav neizsmeļami un tur griesti jau sasniegti. Papildu aprīkojumu neplāno, jo uzliesmojums kādā brīdī noplaks. Turklāt laboratorijā arī secina – nav izsmeltas visas iespējas, kā apjomus mazināt, jo ne vienmēr laboratorijas testu tiešām vajag. Taču cilvēki vēlas iegūt pārslimošanas sertifikātus, kam ātrie testi neder.
E.Gulbja laboratorijas projektu vadītāja Džineta Dimante spriež: “Svarīgi būtu, lai būtu lēmumi, ko darīt cilvēkiem, lai nebūtu jānodod tests tikai tā pārslimošanas sertifikāta dēļ. Jo ar testu jau nekas nemainās, ārstēšana nemainās, tāpat cilvēkam ir jāizolējas un, ja antigēna tests ir pozitīvs, lai viņi nestaigā apkārt un nesēž rindā un nemēģina inficēt vēl citus. Līdz ar to būtu svarīgi, ka šis pārslimošanas sertifikāts netiek veidots uz laboratorijas testa pamata vai viņa vispār nav.”
To, ka cilvēki aizvien ir ieinteresēti laboratorijas testos sertifikātu dēļ, apliecina arī Andris Baumanis. Un tas, ka iespējas pie tā tikt ir apgrūtinātas, var sarežģīt situāciju, piemēram, lemjot par balstvakcināciju, ja pēc divām vakcīnām cilvēks vēl nesen izslimojis kovidu. Ārsts pieļauj, ka ir diskutējams jautājums, vai prasības par testa veidu sertifikāta iegūšanai nav pārskatāmas, bet vienlaikus atzīst, ka tas būtu arī kontroles iespēju jautājums - vakcinācijas sertifikātu tirgošanas pieredze neizslēdz, ka līdzīgi pārkāpumi varētu notikt arī šajā gadījumā.
Veselības ministrs par kādām alternatīvām sertifikāta iegūšanai arī nemaz nedomā. “To mēs nevaram darīt. Tam nav zinātniska pamata, jo arī Eiropas Savienības regula, uz kuras balstās digitālie sadarbspējīgie sertifikāti, paredz, ka šo sertifikātu pamats, zinātniski pierādīts pamats un juridiski pierādīts pamats ir PĶR tests,” norāda ministrs Daniels Pavļuts (A/P).
Piesaistīt vēl kādu pakalpojuma sniedzēju, lai šādas testēšanas iespējas būtu plašākas, gan vairs neesot iespējams. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka atzīst, ka Nacionālais veselības dienests ir apzinājis visas laboratorijas un vairāk iespēju nav. “Ir vēl dažas slimnīcas, kas ir izteikušas vēlmi to darīt. Bet arī izmeklējumu skaita ziņā tā nebūs izmeklējumu kapacitāte tūkstošos,” viņa piebilst.
Arī ģimenes ārstiem vēl kāda papildu atbalsta iespējas slodzes mazināšanai līdztekus jau līdz šim ieviestajām, piemēram, atbrīvojot no kontaktpersonu apzināšanas, nosūtījumu izrakstīšanas uz laboratoriju vai atliekot profilaktiskās apskates, ir gandrīz izsmeltas. Veselības ministrijā gan notiekot diskusijas, no kādiem vēl mazāk svarīgiem uzdevumiem ģimenes ārsti uz laiku varētu atteikties. Taču no Veselības ministrijā paustā arī izriet, ka lielas cerības liek uz krietni īsāku uzliesmojuma vilni, nekā tas bija iepriekš. Nozarē prognozē, ka šādos apstākļos varētu būs jāstrādā aptuveni mēnesi, bet arī – cerībā, ka omikronu tuvākajā laikā vairs cits paveids nenomainīs, kā tas notika ar deltu.