Mārgeitas pazemes ala, kas viscaur izklāta ar gliemežvākiem, ir viens no Anglijas savdabīgākajiem un pārsteidzošākajiem kultūras dārgumiem. Šķiet neticami, ka kāds cilvēks ir savācis un piestiprinājis pie pazemes alas sienām un griestiem aptuveni 4,6 miljonus gliemežvāku, veidojot sirreālas mozaīkas. Taču vēl interesantāks ir fakts, ka šo alu nejauši atrada tikai 19. gadsimtā, un tā arī nav izdevies noskaidrot, kurš un kādēļ to būtu veidojis.
Saskaņā ar vēsturiskajām liecībām alu atklāja kāds vietējais Kentas grāfistes zemnieks vārdā Džeimss Ņūlovs un viņa dēls Džošua.
Viņiem 1835. gadā bija paredzēts izrakt pīļu dīķi, kad skatam atklājās gliemežvākiem noklātās alu sienas.
Dažās no sienu mozaīkām attēloti kādi dzīvnieki, putni un ģeometriskas figūras, citas ir pavisam abstraktas. Pašas alas kopējais lielums ir 2000 m2 ar atsevišķu telpu altārim un serpentīna tipa eju.
Dažus gadus vēlāk Ņūlovs par savu jauno atradumu pavēstīja arī publiski. Kultūras objektam veltītajā mājaslapā minēts, ka tiek domāts par šo gliemežvāku vecuma noteikšanu, taču šādi mērījumi būtu ļoti dārgi.
Zeme, zem kuras atrodas šī ala, nav iekļauta privātīpašumā, tāpat arī nav zināms šo sienu veidotājs.
Vietējie uzskata, ka tās veidojuši seno civilizāciju iedzīvotāji, jo ir samanāmi simboli no Senās Romas, Ēģiptes mākslas.
Citi pieļauj, ka iesaistīts kāds noslēpumains templiešu ordenis – bruņinieku organizācija, kuras pirmsākumi datējami ap 1100. gadiem.
Vēl viena teorija – gliemežvāku mākslas darbs ir kāda bagāta Viktorijas laika aristokrāta radošās fantāzijas auglis.
Šobrīd Mārgeitas pazemes alas ir pieejamas arī apskatei. Ekskursijas cena vienai personai – 4,50 britu mārciņas.
