/nginx/o/2020/01/23/12888816t1h587e.jpg)
/nginx/o/2022/02/03/14343348t1h9c43.jpg)
Vērtējot savas atmiņas darbību pēdējā gada laikā, gandrīz katrs otrais jeb 48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka tā viņiem kopumā ir pasliktinājusies (42% – nedaudz pasliktinājusies, 6% – ievērojami pasliktinājusies), 44% tā nav mainījusies, 5% atmiņas darbība ir uzlabojusies (3% – nedaudz uzlabojusies, 2% – ievērojami uzlabojusies), bet vēl 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, secināts monitoringa rezultātos.*
Par dažādiem atmiņu veidiem, faktoriem, kas ietekmē atmiņas darbību, un ieteikumiem tās uzlabošanai stāsta RAKUS Gaiļezers Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe, Dr. Psych. Jeļena Harlamova.
Kas ir atmiņa?
Mūsu zināšanu pamatu veido atmiņa. Tā ir viens no galvenajiem izziņas procesiem, kas izpaužas ar cilvēka pieredzes un informācijas iegaumēšanu, saglabāšanu un vēlāku reproducēšanu, kā arī informācijas aizmiršanu jeb izdzēšanu. Dr. Psych. J. Harlamova skaidro, ka cilvēka atmiņas darbība ir cieši saistīta ar citiem psihiskiem procesiem, piemēram, uzmanību, uztveri un citiem. Tas nozīmē, ka, ja informācijas apgūšanas laikā uzmanība tiek sadalīta vairākiem avotiem vai arī dažādas darbības tiek veiktas vienlaikus, informācijas saglabāšana atmiņā var tikt traucēta. Tāpat atmiņas procesi ir cieši saistīti ar cilvēka emocionālo stāvokli, piemēram, depresijas laikā psihiskie procesi, tai skaitā atmiņa, kļūst gausāki un atmiņas apjoms sašaurinās. Arī
paaugstinātas trauksmes un stresa situācijās atmiņas darbība var pasliktināties, jo šādos apstākļos ir grūtāk koncentrēties.
Speciāliste piebilst, ka patoloģiskie, deģeneratīvie procesi galvas smadzenēs atmiņu pasliktina un parasti šīs izmaiņas ir neatgriezeniskas.
Līdztekus psihiskajiem procesiem atmiņas darbību ietekmē arī fiziskās veselības stāvoklis, slodze darbā un citi faktori. Pārslodze un nogurums atmiņu pavājina, bet sabalansēts darba un atpūtas režīms to uzlabo. Īpašu uzmanību Dr. Psych. J. Harlamova aicina pievērst aerobajai slodzei, jo tās laikā galvas smadzenes saņem vairāk skābekļa, kas savukārt uzlabo smadzeņu darbību un psihisko procesu norisi.
Atmiņas darbību ietekmē arī tas, cik bieži mēs to noslogojam, veidojam jaunus neironu savienojumus un tos aktivizējam, respektīvi, ja regulāri apgūstam jaunas zināšanas un prasmes, tad arī atmiņas darbība ir labāka.
Atmiņas darbība un vecums
Novecojot cilvēka organismam, noveco arī galvas smadzenes, un tā ir normāla bioloģiskā parādība, skaidro Dr. Psych. J. Harlamova. Novecošanās procesā notiek izmaiņas galvas smadzeņu struktūrā, mainās funkcionālā darbība un arī izmaiņas izziņas procesos. Šobrīd pētnieki nošķir normālu un patoloģisku novecošanos, kas ir atkarīgs no tā, kādā vecumā sākas izmaiņas un cik strauji tās progresē. Arī aptaujas rezultāti liecina, ka biežāk uz atmiņas pasliktināšanos pēdējā gada laikā norāda gados vecāki cilvēki. Piemēram, vecumā no 64 līdz 75 gadiem kopumā 56% snieguši pašvērtējumu, ka aizvadītā gada laikā viņiem ir pasliktinājusies atmiņas darbība, vecumā no 55 līdz 63 gadiem šādu atbildi sniedza 58%, kamēr vecumā no 18 līdz 24 gadiem un vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem par atmiņas pasliktināšanos norādīja 38% (katrā no grupām).
Līdz ar vecumu cilvēkiem kopumā samazinās kognitīvā produktivitāte, uzmanība un uztveres spējas.
Tāpat palēninās informācijas pārstrādes ātrums, informācijas atsaukšana kļūst lēnāka, kā arī sašaurinās darba atmiņas apjoms.
Vienlaikus novecošanas process praktiski neietekmē semantisko atmiņu – mūsu zināšanas par vispārīgiem faktiem, un nereti vecāka gadagājuma cilvēkiem šīs atmiņas rezultāti ir pat labāki nekā jauniešiem. Tas ir tādēļ, ka cilvēka zināšanas par apkārtējo pasauli gadu laikā pieaug. Ar vecumu būtiski nemainās autobiogrāfiskā un implicītā atmiņa, respektīvi, mūsu iemaņas, piemēram, auto vadīšana, problēmu risināšanas prasmes, kā arī spējas atpazīt iepriekš zināmu informāciju. Kopumā var apgalvot, ka līdz ar vecumu izziņas procesi kļūst lēnāki un palēninās gan jaunas informācijas saglabāšana, gan reproducēšana, tomēr ar pietiekami lielu uzkrāto zināšanu bāzi un regulāru atmiņas treniņu arī jauna informācija var tikt apgūta salīdzinoši viegli.
Kā uzlabot atmiņu?
Atmiņas pasliktināšanās parasti tiek pamanīta salīdzinoši ātri, un tā ir kognitīvo (izziņas) funkciju spēja, par kuru cilvēki mēdz bieži sūdzēties, ko kopumā apliecina arī aptaujas rezultāti. Turklāt par atmiņas pasliktināšanos mēdz sūdzēties ne vien seniori, bet arī gados jauni cilvēki. Visbiežāk atmiņas pasliktināšanās tiek saistīta ar aizmāršību – tiek aizmirstas kādas sadzīviskas lietas un plāni. Tāpat nereti cilvēkiem ir grūtības atcerēties iepriekš pazīstamu informāciju, piemēram, cilvēku vārdus. Ja šādas sūdzības saglabājas vai pastiprinās, ieteicams vērsties pie speciālista – ģimenes ārsta vai neirologa.
Dr. Psych. J. Harlamova uzsver, ka
atmiņas darbība ir komplicēts process, par ko jārūpējas tikpat lielā mērā kā par savu fizisko un psihisko veselību.
Svarīgākais, ko cilvēks pats var darīt savas atmiņas labā, ir veselīgs dzīvesveids, kas ietver sabalansētu uzturu, miega higiēnu, kvalitatīvu atpūtu, kā arī regulāras fiziskās aktivitātes, pastiprinātu uzmanību pievēršot aerobajai slodzei (piemēram, nūjošana, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana u. tml.).
Tāpat svarīgs ir regulārs atmiņas “treniņš” – jaunas informācijas apgūšana, grāmatu lasīšana, teātra un izstāžu apmeklēšana un jaunu prasmju apgūšana, kas liek smadzenēm strādāt un veidot resursus.
*BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
