Austrijā stājas spēkā vispārēja obligātā vakcinācija, taču tā nav skaidri definēta (56)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP/SCANPIX

Sestdienas vakarā Austrijā oficiāli stāsies spēkā likums par vispārēju obligāto vakcināciju, taču joprojām nav apstiprināti noteikumi, kas regulē šā likuma īstenošanu, piemēram, nosaka, kurš cilvēks pie kādiem nosacījumiem ir uzskatāms par vakcinētu pret Sars-Cov-2. Praksē tam nav lielas nozīmes, jo ikviens, kurš pārkāps likumu, tiks sodīts tikai no marta vidus.

Aizvadītajās dienās publiskoti dažādi melnraksti, kas vismaz dod ieskatu par to, kas drīzumā tiks piemērots. Vairāki no šiem melnrakstiem ir pieejami laikraksta «derStandard» rīcībā, kā arī sūdzības par to, ka nav pilnīgi skaidrs, kā faktiski jāfiksē izņēmumu iemesli.

Pašlaik ir sagatavotas vairākas darba versijas, no kurām galvenā tiek izstrādāta un, iespējams, tiks publiskota nedēļas nogalē. Papildus vakcīnām, kuras jau tiek izmantotas Austrijā, būs atzīta arī vakcinācija pret Sars-Cov-2 ar Sinopharm, Sinovac, Covaxin, Covovax un Covishield. Krievijas vakcīna «Sputink», kuru bijušais kanclers Sebastians Kurcs (ÖVP) vēlējās iegādāties lielā daudzumā pandēmijas agrīnajā fāzē, šajā sarakstā nav iekļauta.

Tāpat tiek noteikts, pēc cik dienām ir nepieciešama kārtējā vakcinācija, lai cilvēku uzskatītu par vakcinētu. Pamatnoteikums: tiek uzskatīts, ka visi, kuri bija saņēmuši trīs vakcīnu devas pirms rīkojuma stāšanās spēkā, ir vakcinēti. Tas pats attiecas uz tiem, kuri ir atveseļojušies un pēc tam ir vakcinējušies divas reizes. Savukārt ikviens, kurš ir vakcinējies divas reizes un tikai pēc tam ir pārslimojis koronavīrusu un atveseļojies, netiek uzskatīts par trīsreiz vakcinētu, taču, tāpat kā visi atveseļojušies, ir atbrīvots no pienākuma vakcinēties uz 180 dienām. Tiem, kuri vēl nav vakcinēti, regulā ir apskatīti dažādi scenāriji. Tajā teikts, ka, piemēram: «Cilvēkiem, kuri vēl nav sākuši vakcināciju, ir jāveic pirmā vakcinācija, otrā vakcinācija jāveic 65 dienu laikā pēc pirmās un trešā - 190 dienu laikā pēc iepriekšējās vakcinācijas».

Arī tagad sīkāk definētie iemesli atbrīvojumam no pienākuma veikt vakcināciju lielā mērā sakrīt. Tas attiecas, piemēram, ja cilvēkam ir alerģija pret vakcīnu sastāvdaļām vai autoimūnu slimību gadījumā, ja slimības stāvoklis ir nestabils. Izslēgti ir arī tie, kuriem medicīnisku iemeslu dēļ nav sagaidāma vakcinācija, piemēram, cilvēki, kuriem ir veikta kaulu smadzeņu, cilmes šūnu vai orgānu transplantācija, cilvēki ar imūnsupresiju vai kuriem tiek veikta kortizona terapija, un cilvēki, kuriem arī pēc trīskāršas vakcinācijas joprojām nav izveidojusies imūnā atbildes reakcija.

Tehniskas nepilnības izņēmuma gadījumu noteikšanā

Attiecībā uz izņēmumiem, kad cilvēku no vakcinācijas atbrīvo, joprojām pastāv tehniskas neskaidrības. Likums paredz, ka ārsti, kuri ir pilnvaroti to darīt, no vienas puses, izsniedz apstiprinājumus konkrētajai personai un, no otras puses, ieraksta vakcinācijas reģistrā, ka pastāv izņēmuma iemesls. Tomēr pašlaik nav centralizētas sistēmas, kur šādus datus varētu apkopot digitāli. Tāpēc dažās federālajās zemēs tika izdarīts spiediens uz Veselības ministriju, un tās lūdza atļauju brīvi veidot savas digitālās sistēmas.

Centralizētai sistēmai, pēc laikraksta «derStandard» ziņām, vajadzētu būt izveidotai aprīlī, taču sākt sodīt nevakcinētos ir paredzēts no marta vidus. Ja policisti pārbaudes laikā saņem apliecinājumu, ka cilvēks ir atbrīvots no obligātās vakcinācijas, viņiem ir jābūt iespējai to pārbaudīt. Tas, vai šādi tehniski risinājumi līdz attiecīgajam brīdim būs izveidoti, lielā mērā būs atkarīgs no federālajām zemēm.

Komentāri (56)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu