Klimata pārmaiņas tiek uzskatītas par 21.gadsimta lielākajiem globālajiem draudiem sabiedrības veselībai. Savukārt klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) pauž uzskatu, ka līdz 2050.gadam klimata pārmaiņas turpinās saasināt jau esošās veselības problēmas, tā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Balstoties uz jaunākajiem aprēķiniem, Pasaules Veselības organizācija lēš, ka laika posmā no 2030. līdz 2050.gadam klimata pārmaiņas varētu izraisīt aptuveni 250 000 papildus nāves gadījumu gadā, savukārt Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) pauž uzskatu, ka līdz 2050.gadam klimata pārmaiņas turpinās saasināt jau esošās veselības problēmas, ietekmējot arī veselības un sociālās aprūpes sistēmu kopumā.
Klimata pārmaiņu radītās ietekmes, piemēram, ekstremāli karstuma viļņi, jūras līmeņa paaugstināšanās, izmaiņas nokrišņu daudzumā un režīmā, kā arī pasliktināta gaisa kvalitāte atstāj tiešu vai netiešu ietekmi uz cilvēku veselību.
Sevišķs apdraudējums esot mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām - bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Klimata pārmaiņas var būt arī kā virzītājspēks dažādu slimību izplatībai ārpus to ierastā reģiona, arvien plašākām teritorijām kļūstot piemērotākām vīrusu izdzīvošanai.
Kā viens no galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem tiek minēts pasliktināta gaisa kvalitāte, kas ir būtisks drauds sabiedrības veselībai. Gaisa piesārņojums ar slāpekļa dioksīdu NO2 un gaisā suspendētajām cietajām daļiņām (PM) paaugstina risku saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām.
Savukārt paaugstināta ozona O3 koncentrācija īsā tās iedarbības laikā var veicināt saslimšanu ar elpceļu slimībām.
Cits būtisks slimību pastiprinātājs ir ziedputekšņi. Mainīgā klimata ietekmē var paaugstināties ziedputekšņu koncentrācija gaisā, kā arī var pagarināties to izplatības periods, kas kopumā pastiprina ziedputekšņu ietekmi uz sabiedrības veselību, izraisot elpceļu iekaisumu vai pat elpošanas grūtības tai sabiedrības daļai, kuras imūnsistēma kļuvusi īpaši jutīga pret šiem kairinātājiem.
Klimata pārmaiņas palielina mežu ekosistēmu neaizsargātību pret mežu ugunsgrēkiem. Tiek prognozēts, ka atsevišķos reģionos varētu pieaugt kūlas ugunsgrēku biežums, jo ilgstoši ekstremāli augstas temperatūras var būt saistītas ar pastiprinātu sausumu.
Savukārt ugunsgrēku dūmi satur cietās daļiņas, oglekļa monoksīdu, slāpekļa oksīdus un dažādus gaistošos organiskos savienojumus, kas ietekmē gaisa kvalitāti un vēja ietekmes rezultātā izplatās lielākos apmēros. Ugunsgrēku dūmu ietekme palielina elpošanas un kardiovaskulāro slimību saasinājumu risku.
Klimata pārmaiņu ietekmē paaugstinās risks saslimt ar pārtikas izraisītām slimībām, jo tās ietekmē ar pārtiku saistīto patogēnu, kampilobaktēriju un salmonellu izplatību.
Cilvēku veselību potenciāli var apdraudēt pieprasījuma pieaugums pēc dzeramā ūdens, kā rezultātā tā pieejamība var kļūt ierobežota. Pastāv risks pieaugt ar pārtiku izraisīto saindēšanās gadījumu skaitam, ko var veicināt siltās sezonas pagarināšanās. Tāpat var palielināties arī alerģiju gadījumu skaits, ko izraisītu ne vien gaisa temperatūras paaugstināšanās, bet arī jaunu proteīnu izmantošana uzturā.
Mainīgā klimata ietekmi uz sabiedrības veselību var atstāt arī kādā reģionā līdz šim nepieredzētas infekcijas. Šāda situācija var veidoties galvenokārt tādēļ, ka klimata pārmaiņas ietekmē pašus slimību pārnēsātājus. Kāda patogēnā organisma izplatības areālam palielinoties, pieaug arī potenciāli riskam pakļauto iedzīvotāju skaits.
Klimata pārmaiņas var atstāt ietekmi arī uz normālu cilvēka attīstību. Tas saistāms ar nepilnvērtīgu uzturu, jo sevišķi - pirmsdzemdību periodā, kā arī agrā bērnībā.
Ekstremālu laikapstākļu rezultātā atsevišķos reģionos pastāv risks samazināties pārtikas krājumiem, tāpat saražotā pārtika var tikt pakļauta toksiskiem piesārņotājiem un biotoksīniem. Turklāt nereti, lai kompensētu ražas zudumus, tiek palielināta pesticīdu izmantošana pārtikas ražošanā.
Ar klimata pārmaiņām saistītās izmaiņas nokrišņu daudzumā atsevišķos reģionos var palielināt plūdu risku. To tiešā ietekme uz sabiedrības veselību ir paaugstināts slīkšanas gadījumu, kā arī gūto elektrotraumu skaits. Netieša ietekme uz veselību var rasties saistībā ar ūdens piegādes traucējumiem, elektroapgādes un sakaru piekļuves zaudēšanu, savukārt ekonomiskie zaudējumi var veicināt garīgās veselības problēmas.
Īpaši augstas gaisa temperatūras ir drauds sabiedrības veselībai, attiecīgi atsevišķu karstuma viļņu laikā palielinot mirstības rādītāju. Negatīvā ietekme izpaužas ne vien kā karstuma dūriens, bet arī saasinājumi tai sabiedrības daļai, kura sirgst ar kardiovaskulārajām, elpošanas vai smadzeņu asinsvadu slimībām.
Paredzams, ka tajās valstīs, kur raksturīga izteikta sabiedrības novecošanās, šī problēma kļūs arvien aktuālāka. Latvijā tiek uzturēta Veselības statistikas datubāze, kurā tiek reģistrēts arī ievainojumu skaits sadalījumā pēc ievainojuma veida "Saules apstarojums", taču šajā gadījumā nav iespējams pateikt patieso no pārmērīga Saules starojuma cietušo iedzīvotāju skaitu sakarā ar to, ka šis ievainojuma veids tiek reģistrēts kopā ar rentgena staru apstarojumu.
Slimību profilakses un kontroles centrs reģistrē arī tos gadījumus, kuri saistīti ar sakaršanu. Nav iespējams tieši apgalvot, ka gadījumu īpatsvara pieaugums saistāms ar ikgadējo vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, kā arī ekstremālāku karstuma viļņu ietekmi, taču iespējams, ka nākotnē šādu pieņēmumu varēs izdarīt.
2015.gadā tika prognozēts, ka 2100.gadā karstuma izraisīts nāves gadījumu skaits pasaulē varētu sasniegt aptuveni 200 000 gadījumu gadā.
No dabas stihijām nesamērīgi augstas gaisa temperatūras ir galvenais ar laika apstākļiem saistītās mirstības cēlonis. Blīvā pilsētu apbūve, atkarība no infrastruktūras sistēmām, kā arī lielāka cilvēku un saimniecisko darbību koncentrācija padara tieši pilsētu teritorijas īpaši neaizsargātas pret karstuma izraisītiem veselības apdraudējumiem.
Latvijā klimata ietekme uz veselību nav tikusi plaši pētīta, taču ir ticis izstrādāts pētījums par laikapstākļu ietekmi uz migrēnu. Tajā piedalījās 200 dalībnieki - 100 dalībniekiem diagnosticēta migrēna, un 100 dalībnieki pieaicināti kā kontrolgrupa, veicot statistisko analīzi 162 dalībniekiem.
Pēc dalībnieku aizpildītajām aptaujas anketām pētījuma ietvarā secināms, ka 56% dalībnieku no migrēnas pacientu grupas un 40% dalībnieku no kontroles grupas uzskata sevi par meteojutīgiem, kas nozīmē to, ka laikapstākļu izmaiņas atstāj iespaidu uz dalībnieku pašsajūtu, izraisot galvassāpes.
Tomēr arī šajā jautājumā būtu nepieciešami plašāki pētījumi, lai noskaidrotu, vai laikapstākļu izmaiņas patiešām atstāj ietekmi uz veselību, izmantojot gan garāku novērojumu periodu, kas neaptvertu tikai vienu mēnesi, gan palielinātu dalībnieku skaitu, lai iegūtie rezultāti būtu reprezentatīvāki.
Līdzīgs pētījums par laikapstākļu ietekmi tikai veikts laika posmā no 2000. - 2007.gadam Bostonā. Šajā pētījumā piedalījās vairāk nekā 7000 dalībnieku. Tika secināts, ka viens no migrēnas pastiprinātājiem ir paaugstināta gaisa temperatūra.
Gaisa temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem attiecībā pret iepriekšējās dienas gaisa temperatūru palielina to migrēnas pacientu skaitu, kuriem turpmākajās 24 stundās tiek konstatēta migrēna, par 7,5%.
Arī Vācijā veikts pētījums apstiprinājis to, ka ziņojumu skaits par migrēnu pieaug gadījumos, ja gaisa temperatūra attiecībā pret iepriekšējo dienu pieaug par 5 grādiem.
