O, 16.08.2022.

Aptauja: 32% cilvēku demokrātiju uzskata par galveno Eiropas vērtību

TVNET/LETA
Aptauja: 32% cilvēku demokrātiju uzskata par galveno Eiropas vērtību
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
Eiropas Savienības karogi. Ilustratīvs attēls
Eiropas Savienības karogi. Ilustratīvs attēls Foto: Shutterstock

Covid-19 pandēmijas laikā ievērojami pieaudzis iedzīvotāju atbalsts Eiropas Savienībai (ES) un jo īpaši Eiropas Parlamentam (EP), tā liecina otrdien publicētā jaunākā Eirobarometra aptauja.

Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, gandrīz trešdaļa jeb 32% respondentu par galveno Eiropas vērtību, kas jāaizstāv, uzskata demokrātiju, bet tai seko vārda un domas brīvība (27%) un cilvēktiesību aizsardzība ES un pasaulē (25%).

Pēc Krastiņa paustā, pieaugošais ekstrēmisms, dezinformācijas izplatība un tiesiskuma vājināšanās rada bažas Eiropas iedzīvotājiem. Tas apstiprina jaunākās Eiropas nākotnes aptaujas rezultātus, ko EP un Eiropas Komisija (EK) publicēja 2022.gada janvāra vidū. Saskaņā ar tiem deviņi no desmit eiropiešiem piekrīt, ka vēl ir daudz darāmā, lai stiprinātu demokrātiju ES.

11 dalībvalstis - Zviedrija, Vācija, Somija, Itālija, Dānija, Austrija, Luksemburga, Malta, Polija, Čehija, Polija, Ungārija un Vācija - demokrātijas aizsardzību izvirzīja par prioritāti. Čehijas un Ungārijas respondenti arī pirmajā vietā izvirzīja cilvēktiesību aizsardzību. Latvijā aptaujātie cilvēki kā galveno EP aizstāvamo vērtību minējuši cilvēktiesības ES un visā pasaulē (35%), otrajā vietā atstājot solidaritāti ES dalībvalstu un to reģionu vidū (33%), bet trešajā - tiesiskumu (32%).

Kopumā Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka sabiedrības veselība joprojām ir EP galvenā politiskā prioritāte (42%), tai cieši seko cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (40%) un cīņa pret klimata pārmaiņām (39%). ES jaunieši visbiežāk par galveno EP prioritāti uzskata cīņu pret klimata pārmaiņām.

Latvijā aptaujātie iedzīvotāji kā prioritāti visbiežāk minējuši atbalstu ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai (52%), bet mazliet retāk - cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (49%) un sabiedrības veselību (46%).

Eiropas iedzīvotāji izrāda noturīgu interesi uzzināt vairāk par ES darbu. Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem 43% respondentu visvairāk interesētu informācija par to, kā konkrēti tiek izlietoti ES līdzekļi. Iedzīvotāji vēlas arī uzzināt vairāk par Eiropas tiesību aktu konkrētām sekām viņu valstī (30%), par viņu valsts EP deputātu konkrētām darbībām (29%), kā arī par to, ko ES dara, lai pārvarētu Covid-19 pandēmiju (29%).

Pēc Krastiņa paustā, EP ir skaidri norādījis, ka ES atveseļošanas fondu līdzekļu izmaksai jābalstās uz skaidriem un apstiprinātiem plāniem, tai jābūt pārredzamai un pakļautai konsekventai kontrolei, un tai jābūt atkarīgai no demokrātisko pamatvērtību ievērošanas.

Covid-19 pandēmijas laikā iedzīvotāju atbalsts ES un jo īpaši EP ir ievērojami palielinājies. Lielākā daļa jeb 58% ES pilsoņu atbalsta svarīgāku EP lomu nākotnē, savukārt to ES pilsoņu īpatsvars, kuriem ir pozitīvs priekšstats par Eiropas Parlamentu, kopš 2015.gada ir pieaudzis par 12 procentpunktiem, sasniedzot 36%. Kopš 2019.gada tas ir palielinājies par trīs procentpunktiem.

Neitrāls viedoklis par EP ir 45% respondentu, un tikai 17% respondentu ir negatīvs priekšstats. Pozitīvo EP vērtējumu apstiprina arī EK standarta Eirobarometra pētījums - tas liecina, ka iedzīvotāji EP uzticas visvairāk no visām ES iestādēm.

Lielākā daļa jeb 62% ES pilsoņu uzskata, ka viņu valsts dalība ES ir laba lieta, un tikai 9% apgalvo pretējo - tas jau otro gadu pēc kārtas ir augstākais rezultāts kopš 2007.gada. Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 72% respondentu uzskata, ka viņu valsts ir guvusi labumu no dalības ES. Lielākā daļa jeb 63% respondentu apgalvo, ka viņi ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz ES nākotni.

EP 2021.gada rudens Eirobarometra aptauja tika veikta no 2021.gada 1.novembra līdz 2.decembrim visās 27 ES dalībvalstīs. Aptauja tika veikta klātienē un papildināta ar tiešsaistes intervijām, ja tas bija nepieciešams ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ. Kopumā tika veiktas 26510 intervijas, un ES rezultāti tika svērti atkarībā no iedzīvotāju skaita katrā valstī.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu