Latvijas mākslas maz zināmas lappuses paver gleznotāja Kārļa Grūbes personālizstāde “Atgriešanās Kuldīgā”, kas veltīta mākslinieka 120 gadu jubilejai. Kuldīgas novada muzeja izstāžu un ekspozīciju ēkā līdz 3.aprīlim aplūkojami viņa darbi - ainavas, portreti, figurālie gleznojumi utt.
Kārļa Grūbes māksla iekļaujas akadēmiskā reālisma tradīcijās. Mākslinieks pievērsies galvenokārt ainavu glezniecībai un portretam, mazāk pārstāvēta klusā daba – ziedu gleznojumi. Kārļa Grūbes rokraksts saglabājies nemainīgs mūža garumā – viņam raksturīgs gluds gleznojums bez izteiktiem triepieniem un silts kolorīts. Tomēr reizēm viņš ļāvās arī eksperimentiem – krāsas kļuva košākas un triepieni vieglāki.
20.gadsimta 30. gados Kārlis grūbe dzīvoja Kuldīgā, kur Kuldīgas Valsts ģimnāzijā strādāja par zīmēšanas skolotāju. Mācot zīmēšanu un mākslas vēsturi, vēlāk arī tehnisko rasēšanu, pilsētā tika aizvadīti vairāk nekā desmit darba gadi.
Ši laiks bija radoša pacēluma pilns – tapa gleznainās apkārtnes ainavas, Kurzemei raksturīgie krāšņie tautastērpi un sadzīves norises tika iemūžinātas etnogrāfiska rakstura gleznojumos.
1944. gadā Kārlis Grūbe kopā ar vecākās māsas ģimeni un māti devās bēgļu gaitās, nonākot Vācijā. 1958. gadā Kārlis pārcēlās uz dzīvi ASV, kur Longvjū pilsētā Vašingtonas štatā mita māsas ģimene. Mūžībā mākslinieks devās 1998. gada 21. decembrī nepilnu 97 gadu vecumā. Savas dzīves laikā mākslinieks Latvijā vairs neatgriezās, uz dzimteni atceļoja tikai viņa darbi.
Ansis Grūbe – mākslinieka māsas Laimas Grūbes dēls, stāsta: "Jau 1992. gada augustā, Kārlim vēl dzīvam esot, savā intervijā “Kurzemniekā”, izteicu ieceri – sarīkot Kuldīgā, viņa pēdējo gleznu izstādi, kas būtu kā loģisks noslēgums viņa daiļradei.
Pilsētā, kurā viņš nostrādāja līdz pat 1944. gada septembrim, kad viņam uz mūžu nācās atstāt savu Latviju un doties svešumā, bēgot no sarkanā mēra…
Tāpēc, kā šīs izstādes devīzi es izvēlējos “Atgriešanās Kuldīgā”. Mākslinieks Kārlis Grūbe pēc sava tēva Kārļa Grūbes noslepkavošanas no sarkano bandītu puses 1919. gada 27. janvārī Valmierā, 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājās jaunveidotajā Latvijas armijā, lai personīgi ņemtu tiešu līdzdalību Neatkarības karā. Sava garā mūža pašā izskaņā Amerikā, Oregonā, Portlendas “Latviešu mājā” viņš saņēma personīgu pateicību no ASV prezidenta par ilgo, uzticīgo kalpošanu brīvās, neatkarīgās Latvijas idejai un uzticību brīvās, Rietumu pasaules ideāliem."
