Izveidota unikāla datubāze par kritušajiem latviešu strēlniekiem (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Publicātes foto

Mazās Juglas kaujā, kas norisinājās Pirmajā pasaules karā, 1917. gada septembra sākumā Ikšķiles apkārtnē, piedalījās vairāki tūkstoši latviešu strēlnieku, kuri tolaik bija Krievijas armijas sastāvā. Pēc tām ap 1000 latviešu karavīru tika uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Tagad ir radīta datu bāze, kas apkopo ziņas par šo kauju dalībniekiem, kas drīzumā būs pieejama ikvienam, ziņo Latvijas Televīzija.

Latvijas, Vācijas un Krievijas arhīvos atrasto informāciju liekot kopā, ikšķilietis, kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs Kaspars Špēlis izveidojis unikālu datubāzi par kritušajiem latviešu strēlniekiem 1917. gada septembrī notikušajā Mazās Juglas kaujā.

“Par vienu 24 stundu garu notikumu ir mūsu vēsturē 1500 bezvēsts pazudušu cilvēku, vismaz par tādiem viņi tikuši uzskatīti,” sacīja Špēlis.

Līdzās informācijai par strēlnieka vārdu, uzvārdu vai rotu Špēlis datē un apraksta arī daudz personiskāku informāciju.

Viņš stāstīja: “Piemēram, šeit par tādu Krūmkalnu. Mēs zinām, ka viņš ir dzimis 1895. gadā, pirms kara ir bijis zemnieks Aizputes apriņķī, latviešu strēlniekos ir pieteicies brīvprātīgi.”

Špēlis gan atzina, ka ne tik viegli gājis ar arhīvos pieejamās informācija tulkošanu, it īpaši lasot krievu valodā rakstītos latviešu strēlnieku vārdus, uzvārdus.

“Piemēram, Jānis Āboltiņš. Kādā citā vietā viņš būs Ivans Āboltiņš, kaut kur citur viņš būs Jānis Āboliņš. No vienas puses, varētu šķist, ka te ir runa par trim dažādiem karavīriem, un tas tā arī varētu būt, bet, jo tu vairāk sāc informāciju meklēt, jo sāc saskarties aizvien biežāk ar tādiem gadījumiem, ka patiesībā tas ir viens un tas pats cilvēks,” sacīja Špēlis.

Ikšķilietis šim projektam jau veltījis divus gadus. Viņš norādīja – brīdī, kad arhīvos izdodas atrast kādu jaunu pavedienu, rodas azarts izzināt vēl. “Piemēram, Kazimirs Marcinkēvičs, ir zināms, ka viņš piedalās kaujā pie Mazās Juglas upes, viņš pēc kaujām tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu, Bet, skatoties Latvijas periodikā, kas arī digitāli pieejama, mēs atrodam ziņas par Kazimiru Marcinkēviču, kas pēc Pirmā pasaules kara strādā par ugunsdzēsēju Rīgā, un arī šī ir papildu ziņa, ko mēs pievienojam šiem materiāliem par cilvēku,” sacīja Špēlis.

Tāpat informācija tiek iegūta, lasot karavīru atmiņu stāstus. “Protams, mēs varam uzskatīt, ka šī ir pagātne, tas ir sen noticis notikums un ka tie ir tikai vārdi; bet tie nav tikai vārdi, zem tā ir kaut kāds stāsts, un tā ir arī dzimtas vēsture,” piebilda Špēlis.

Ikdienā viņš strādā kultūras mantojuma centrā “Tīnūžu muiža”, kur izveidota Mazās Juglas kaujai veltīta ekspozīcija. Un šogad pie centra tiks uzstādīts digitālais stends, kurā tiks publicēta arī viņa apkoptā informācija par latviešu strēlniekiem.

“Vēlētos aicināt atsaukties cilvēkus Latvijā, kuriem ģimenes locekļi ir bijušie Pirmā pasaules kara dalībnieki, latviešu strēlnieki. Un pēkšņi kāda ģimene varētu uzzināt, ka viņu radinieks ir piedalījies šajās kaujās un, piemēram, ir apbalvots par drosmi šajā notikumā,” atzīmēja Špēlis.

Tāpat, kā skaidroja Špēlis, arhīvos atrastas tiešas un netiešas norādes, kur kritušie karavīri apglabāti.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu