Īsi pirms COVID krīzes Pasaules bankas eksperti uzstādīja sliktu diagnozi Latvijas medicīnas nozarei. Nav skaidrs kā notiek lielie stratēģiskie iepirkumi. Vēža un depresijas gadījumā, secināts, ka diagnostika ir novēlota vai nenotiek vispār. Slimnīcu vadītāji un vadošie mediķi paziņoja, ka ārvalstu speciālisti neko no Latvijas situācijas nesaprot. Bet nu piedzīvotā vīrusa pandēmija parādīja, cik trausla Latvijā ir veselības joma un cik daudz tajā ir vājo vietu.
Pasaulē jaunais virziens kā attīstīsies medicīna ir personalizētā veselības aprūpe. Valsts izveido iedzīvotāju gēnu krātuvi, izanalizē, kādas varētu būt viņu saslimšanas un tam pieskaņo mediķu apmācību, zinātnes pētījumus, slimnīcu aprīkojumu. Igaunija gēnu bankas izveidē tikusi krietni tālāk, bet Latvija tam, lai modernizētu nākotnes medicīnu, ik gadu dod 10 reizes mazāk naudas.
Tas, kas notika ar Ludzas slimnīcu ir simbols nesaimnieciskumam un neprasmei plānot medicīnas attīstību. Nekā personīga tur viesojās 2009.gadā. Slimnīcas būvniecībai un medicīnas aparatūras iegādei bija ņemts kredīts, iepirkta tik smalka tehnika, kas tobrīd nebija atrodama pat lielākajās Rīgas slimnīcās.
Bet jau gadu vēlāk tā zaudēja neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas statusu, zaudēja valsts pasūtījums un vairs nespēja atmaksāt kredītu.
Igauņi lepojas, ka viņu medicīna strādā e-vidē - slimnīcas saslēgtas vienotā tīklā, pacientu dati ir pieejami mediķiem un arī iedzīvotājiem. Atšķirībā no Latvijas brāķa, igauņu e-veselība kalpo kā pamatplatforma, lai šo visu informāciju varētu ērti iegūt un izmantot. Turklāt viņu medicīnas attīstību virzīs zinātne. Igauņi ir pirmajās rindās pasaulē, lai ieviestu tā saucamo personalizēto medicīnu.
Igaunijas biobanka ir Tartu universitātes izpētes un attīstīšanas institūcija. Tā strādā, lai gēnu informāciju iekļautu Igaunijas medicīnas sistēmā. Mēs ieviešam personalizēto medicīnu, kas mainīs veselības aprūpes sistēmu.
Profesors Andres Metspalu, kurš igauņu gēnu bankas projektu vada no tā pirmsākumiem 90to gadu beigās, naudu startam gājis prasīt ap 20 vietējiem uzņēmējiem. Tad izdevies piesaistīt 4,5 miljonus dolāru no ASV. Kad privātā nauda beigusies, spējis pārliecināt politiķus, ka šī būs Igaunijas medicīnas nākotne. Šo gadu laikā Tartu universitātē bāzētajā gēnu bankā ir savākti dati no piektās daļas visiem Igaunijas iedzīvotājiem.
Dati par 210 tūkstoš Igaunijas iedzīvotājiem jau šobrīd ļauj veikt padziļinātus pētījumus, zāļu ražotājiem izstrādāt specifiskus medikamentus.
Ārstniecības iestādes pārveido tā saucamās skrīninga programmas, aicinot daudz plašāku pacientu skaitu, piemēram, veikt izmeklējumus onkoloģijā.
Viens no Biomedicīnas pētījumu un studiju centra izveidotājiem profesors Elmārs Grēns atceras, ka startā Latvija un Igaunija bijusi blakus. Andra Šķēles valdības laikā projektam dota zaļā gaisma. Eināra Repšes ministru kabinets gēnu bankas iecerei naudu atņēmis un kopš tā laika labi domātā ideja nīkuļo.
Iepretim 210 tūkstošiem Igaunijā, Latvijas zinātnieki šobrīd savākuši un izanalizējuši datus par 32 tūkstošiem iedzīvotāju. Uzrunājām Veselības ministriju, lai tā izskaidrotu, kāpēc Latvija negrib plānot medicīnas attīstību ilgtermiņā, aktīvāk pētot to, ko dara citi. Nedēļas laikā neviens no ministrijas neatrada laiku ar mums aprunāties. Izglītības ministrija piekrīt - jā, zinātnei naudas ir maz, bet šo pētījumu ieviešanu dzīvē viņi komentēt nevarot, jo tas esot paša Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un arī Veselības ministrijas darba sfēra.
Valsts Iedzīvotāju genoma datubāzes izveides un uzturēšanas ikgadējais finansējums no Veselības ministrijas pēc Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktora teiktā ir 120 000 eiro.
Kopumā 16 gadu laikā centrs saņēmis aptuveni 2,4 miljonus, kas ir 10 reizes mazāk kā gēnu pētīšanai veltījusi Igaunija.
Saeima šobrīd mēģina labot likumus, lai būtu skaidrs kā pilnīgāk aizsargāt gēnu bankās glabāto informāciju, kurš to varēs izmantot, vai dibināsim jaunu iestādi kā tas ir Igaunijā, kas turpmāk pārraudzīs gēnu banku. Ar VARAM ministriju notiek diskusijas par iespējams tās pakļautībā veidotu jaunu sistēmu, kas būtu par pamatu informācijas apmaiņai starp ārstiem, zinātniekiem un pacientiem.
Gēnu analīzes ir tikai daļa no pētniecības. Tik pat svarīgi ir sekot, kas notiek ar pacientu veselības stāvokli, kādi ir viņa, piemēram, sportošanas paradumi, sliktie ieradumi, uzturs un tamlīdzīgi. Tur ļoti būtiska loma ir spējai visiem - ģimenes ārstiem, slimnīcām, zinātniekiem un valsts iestādēm strādāt kopā. Un kā jau Covid krīze labi pierādīja, arī šeit mums priekšā vēl ir ļoti daudz darāmā.