Foto ⟩ Pie Rīgas rātsnama tiek uzvilkts Ukrainas karogs
Papildināts

Rīgas domes vicemērs Edvards Smiltēns (no kreisās) un Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Misčenko pie Rīgas rātsnama paceļ Ukrainas karogu, paužot atbalstu Ukrainas suverenitātei un integrācijai Eiropā. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Šonedēļ Rīgas dome rīkos vairākus pasākumus, lai atbalstītu Ukrainas suverenitāti un integrāciju Eiropā. TO šodien pēc tikšanās ar Ukrainas vēstnieku Oleksandru Misčenko žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Šodien pie Rīgas rātsnama tika pacelts Ukrainas karogs, savukārt no plkst.17.45 rātsnamu izgaismos šīs valsts nacionālajās krāsās. Rīgas domes vicemērs Edvards Smiltēns (LRA) informēja, ka rīt, 15.februārī, Doma baznīcā notiks dievkalpojums, kurā aizlūgs par Ukrainas drošību, tāpat plānoti vairāki pasākumi skolās, kā arī piemiņas pasākums bojā gājušajiem. Savukārt vasarā Rīga organizēs nometnes bērniem.

Staķis atgādināja, ka, neskatoties uz draudīgo situāciju pie Ukrainas robežas, pagājušajā sestdienā arī Ukrainā notika Eirovīzijas atlases konkurss, kurā uzvarēja dziesma, kurā izskanēja pateicība senčiem, kā arī apņēmība veidot savas valsts nākotni. "Ukraiņu tautai ir tiesības pašai veidot savu nākotni, un neviens cits viņu vietā to nevar izlemt, kā vien viņi paši. Tautām, kuras ir piedzīvojušas līdzīgu likteni, ir jāsolidarizējas, tādēļ mēs pie rātsnama izkārām Ukrainas karogu, lai paustu solidaritāti," uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs.

Ukrainas vēstnieks pateicās Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem par atbalstu Ukrainai sarežģītajā laikā. "Putina režīms cenšas mums uzspiest viduslaiku režīmu - nevis tiesību varu, bet gan varu par tiesībām. Viņš domā, ka rietumi ir vāji un nevarēs aizstāvēt Ukrainu tā, kā tas ir bijis 1938.gadā gadījumā ar Čehoslovākiju. Šodien mēs esam ļoti pateicīgi, ka visa pasaule apvienojas, lai noturētu un atbalstītu Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību," sacīja Misčenko.

Vēstnieks atzinīgi novērtēja, ka Latvija bija pirmā valsts, kura sniedza visa veida atbalstu - gan politisku, gan militāru, gan ekonomisku, gan psiholoģisku un emocionālu. Ukraina pašlaik aizsargā ne tikai savu teritoriju, bet arī Eiropas demokrātiju un vērtības, uzsvēra Misčenko, piebilstot, ka ir dažas valstis, kas baidās pateikt "Nē, Putinam!", taču viņš priecājas, ka Latvija to ir pateikusi skaļi.

Runājot par nepieciešamo palīdzību, Ukrainas vēstnieks atzina, ka pašlaik visvairāk ir nepieciešams politiskais atbalsts, kā arī ekonomiskais, tehniskais un militārais atbalsts, ko valsts jau saņem. "Mēs esam pateicīgi Latvijai, ka esam saņēmuši pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger", individuālo ekipējumu, kā arī apmācības to lietošanai. Tāpat ir svarīgs arī morāls atbalsts. Esam ļoti pateicīgi, ka Rīga vasarā uzņems mūsu bērnus, jo tas mums ir ļoti svarīgs atbalsts," sacīja Misčenko.

Kā ziņots, Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien informēja Baidenu par savām šīs nedēļas sarunām ar Krievijas un Ukrainas līderiem.

Francijas un Krievijas amatpersonas pēc šīm sarunām nākušas klajā ar piesardzīgi optimistiskiem paziņojumiem, tiesa gan, Kremlis arī sūta dažādi saprotamus signālus un turpina palielināt savu militāro klātbūtni pie Ukrainas jūras un sauszemes robežām.

Uz augšu
Back