P, 30.01.2023.

Saeimas lēmums par Osipovu norāda uz tiesnešu neatkarības problēmām Latvijā, uzsver Strupišs

LETA
Saeimas lēmums par Osipovu norāda uz tiesnešu neatkarības problēmām Latvijā, uzsver Strupišs
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 10
Foto: Zane Bitere / LETA

Likums paredz tiesības Saeimai neiecelt bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju par Augstākās tiesas (AT) tiesnesi, taču politiķu balsojums pret bijušo ST priekšsēdētāju Sanitu Osipovu liecina par tiesnešu neatkarības problēmām Latvijā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Tiesnesis uzsvēra, ka balsojums rada jautājumu par likumdevēja attieksmi pret kandidāta novērtējumu, ko saskaņā ar likumu ir veikusi AT. Debatēs parādījās viedokļi, apšaubot Civillietu departamenta vērtējumu par kandidātes profesionālo atbilstību AT.

Tāpat Strupišam radies jautājums, vai tiesnesis šādi, pretēji Satversmes 83.pantam, nav ticis sodīts par viņa iepriekšējiem spriedumiem ar negatīvu balsojumu, liedzot viņam karjeras virzību.

"Cits jautājums, kas man rodas, ir - vai tagad Saeima represēs visus ST tiesnešus, kuri taisīja spriedumu, par kuru tika pārmests Osipovai? Jo tas bija koleģiāls septiņu tiesnešu spriedums.

Vai ST tiesneši, skatot turpmākās lietas, var justies neatkarīgi un aizsargāti, zinot, ka pret viņiem no Saeimas puses šādas represijas var tikt veiktas?" retoriski vaicāja Strupišs.

Viņaprāt, notikušais liks vēl nopietnāk virzīt jautājumu par tiesas un tiesneša neatkarību, kas jau ir uzstādīts jaunajā Tieslietu padomes stratēģijā un 18.februārī tas tiks apspriests AT plēnumā.

Jau vēstīts, ka Saeima 17. februārī noraidīja lēmumprojektu par ST bijušās priekšsēdētājas Osipovas apstiprināšanu AT tiesneses amatā.

Par Osipovas iecelšanu AT tiesneses amatā balsoja 40 deputāti pamatā no "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!" un Jaunās Konservatīvās partijas Saeimas frakcijām.

Savukārt pret bija 29 deputāti - lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības, "Neatkarīgo" un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijām. Balsojumā atturējās 16 deputāti no "Saskaņas" Saeimas frakcijas, līdz ar to Osipovas apstiprināšanai amatā balsu pietrūka.

ST Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Dita Plepa aģentūrai LETA pavēstīja, ka pašlaik plašāki komentāri no Osipovas nav iespējami, jo viņa atrodas atvaļinājumā ārzemēs. 

Tomēr ST pārstāve uzsvēra, ka no 21.februāra Osipova turpinās lasīt lekcijas Latvijas Universitātē.

Kā aģentūra LETA iepriekš uzzināja AT, pēc AT tiesneses jeb senatores Mārītes Zāģeres aiziešanas pensijā 15.septembrī AT jeb Senāta Civillietu departamentā radās vakanta tiesneša amata vieta.

Saskaņā ar Tieslietu padomes apstiprināto AT tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību par senatora amata vakanci tiesa informēja bijušos Satversmes, starptautisko un pārnacionālo tiesu tiesnešus.

AT saņēma Osipovas pieteikumu un uzklausīja Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulcē, kas nolēma kandidāti virzīt tālākai apstiprināšanai senatores amatā.

Osipova 11.februārī beidza pildīt ST tiesneses amata pienākumus. ST tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.

Osipovai ir doktora grāds tiesību zinātnēs, pirms apstiprināšanas ST tiesneses amatā viņa bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore un Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu