ST izbeidz lietu par atcelto prasību veikt Covid-19 testu pirms ieceļošanas Latvijā (4)

Ministru kabinets, pamatojoties uz ST likuma 29.pantu, lūdza izbeigt tiesvedību lietā, jo apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku. Tomēr likums paredz iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Lietā apstrīdētās normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr ir pamats tiesvedības izbeigšanai. Tāpēc ST vērtēja, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas liecina par nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā.

Lieta tika ierosināta par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 98.panta otrajam teikumam.

Jēdziens "apstrīdētā norma" ST likuma 29.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē nav saprotams formāli, proti, vienīgi kā normatīvajā aktā ietverts teksts. Apstrīdētā norma ir noteikts tiesiskais regulējums, kuru pieteikuma iesniedzējs uzskata par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.

Atbilstoši apstrīdētajai normai persona varēja ieceļot Latvijā tad, ja tā 72 stundas pirms ieceļošanas veikusi Covid-19 testu vai uzrādījusi citu medicīnisku dokumentu, kas apliecina, ka tā nav infekcioza. Turklāt, ieceļojot ar starptautiskā pasažieru pārvadātāja transportlīdzekli, 72 stundas pirms iekāpšanas minētajā transportlīdzeklī veiktā Covid-19 testa rezultātam jābūt negatīvam.

ST ir secinājusi, ka personas tiesības brīvi atgriezties Latvijā ir saistāmas ar šīs personas tiesisko saikni ar Latviju.

To personu loks, kurām ir šādas tiesības, aptver arī Latvijas pilsoņus. Latvijas pilsoņu kopums jeb tauta ir viens no Latvijas valsti konstituējošajiem elementiem starptautisko tiesību izpratnē un veido Latvijas valststiesisko identitāti.

Lai konstatētu, vai apstrīdētā norma personai ierobežo Satversmes 98. panta otrajā teikumā ietvertās tiesības, Satversmes tiesai bija jāpārbauda, vai persona ir Satversmes 98.panta otrajā teikumā ietverto tiesību subjekts, kā arī vai apstrīdētā norma liedz personai iespēju brīvi atgriezties Latvijā.

Atbilstoši apstrīdētajai normai pieteicējs varēja ieceļot Latvijā tad, ja tā 72 stundas pirms ieceļošanas veikusi Covid-19 testu, vai tad, ja tā varējusi uzrādīt citu medicīnisku dokumentu, kas apliecina, ka tā nav infekcioza.

Personai ieceļojot ar starptautiskā pasažieru pārvadātāja transportlīdzekli, Covid-19 testa rezultātam bija jābūt negatīvam.

Pieteikuma iesniedzējs savu Satversmes 98.pantā ietverto pamattiesību brīvi atgriezties Latvijā iespējamo aizskārumu saista ar to, ka apstrīdētās normas spēkā esības laikā tā atradusies Vācijā un vēlējusies ceļot uz Latviju ar starptautiskā pasažieru aviopārvadātāja transportlīdzekli, taču apstrīdētā norma viņaprāt uzlikusi pienākumu uzrādīt starptautiskajam pārvadātājam negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

ST norāda, ka apstrīdētā norma tās spēkā esības laikā - no 2021.gada 12.februāra līdz 2021.gada 15.jūnijam - bija tikai daļa no tiesiskā regulējuma attiecībā uz pilsoņa tiesībām atgriezties Latvijā Covid‑19 pandēmijas laikā. Atbilstoši racionāla likumdevēja principam likumdevējs pieņem savstarpēji saskaņotas tiesību normas, kas harmoniski darbojas visas tiesību sistēmā.

Ievērojot minēto, ST atzina, ka apstrīdētajā normā personai paredzētais pienākums starptautiskajam pasažieru aviopārvadātājam uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona nav infekcioza, pirms ieceļošanas Latvijā varēja radīt personai zināmu apgrūtinājumu, jo kavēja ieceļošanu tai vēlamajā veidā.

Tomēr tiesa uzsver, ka tas nebija uzskatāms par nepārvaramu šķērsli - Latvija savam pilsonim nebija aizliegusi ieceļot un nebija slēgusi savas robežas. 

Tādējādi netika konstatēts, ka būtu aizskartas pieteikuma iesniedzējas Satversmes 98.panta otrajā teikumā ietvertās tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Jau vēstīts, ka lieta tika ierosināta pēc Aleksandras Jolkinas pieteikuma. Viņa ir Latvijas pilsone, kura vairākus gadus pastāvīgi dzīvo Vācijā. Pieteikuma iesniedzēja regulāri apmeklējot Latviju un bija plānojusi atkal to apmeklēt pērnā gada ziemā, bet Jolkina uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežojusi viņas tiesības brīvi ieceļot Latvijā.

Viņa lūdza ST pārbaudīt, vai Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 35.3.punkts atbilst Satversmes 98.panta otrajam teikumam. Šie MK noteikumi tobrīd noteica, ka persona Latvijā var ieceļot, ja 72 stundas pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas Latvijā ir veikusi Covid-19 testu un šī testa rezultāts ir negatīvs.

Tāpat persona varēja ieceļot, ja uzrādīja citu medicīnisku dokumentu, kas apliecināja, ka persona nav infekcioza, kā arī aizpildīja apliecinājuma anketu informācijas sistēmas tīmekļvietnē "wwwcovidpass.lv".

Satversmes 98.panta otrais teikums nosaka, ka ikviens, kuram ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Jolkina uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 98.panta otrajam teikumam. Apstrīdētā norma neesot skaidra un precīza, un tās piemērošana neesot tāda, ko personas varētu paredzēt.

Jolkina domā, ka prasība 72 stundas pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļošanas Latvijā veikt Covid-19 testu nesamērīgi ierobežo viņas tiesības brīvi atgriezties Latvijā.