Video ⟩ Energoresursu cenu dēļ kultūras nozare atrodas uz katastrofas robežas

Merķeļa iela 13, kur atrodas Rīgas Latviešu biedrības nams FOTO: Ieva Čīka/LETA

Elektrības un apkures cenu kāpumu šajā ziemā noteikti izjutusi teju katra mājsaimniecība. Lielākus rēķinus saņem arī kultūras iestādes. Ja valsts dotētās institūcijas to šobrīd vēl neuzskata par problēmu, tad privātais un nevalstiskais sektors ir diezgan smagā situācijā, vēsta Latvijas Televīzija.

"Mākslinieciskās idejas jāsaista ar praktiskām lietām," teic Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, un šī doma jo īpaši aktuāla šobrīd, kad kultūras iestāžu darbu ietekmē energoresursu cenu kāpums. Rēķini palielinājušies vairākas reizes, taču

lielas problēmas radušās tieši tiem nozares spēlētājiem, kas netiek dotēti no valsts vai pašvaldības.

Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis skaidro skarbo situāciju: "Mēs esam šokēti, jo faktiski gan par siltumu, gan par elektrību cena ir dubultojusies. Un tie nav daži tūkstoši, tie ir milzīgi tūkstoši.

Nu, piemēram, par siltumu – 12 tūkstoši. Agrāk bija seši, pieci tūkstoši.

12 tūkstoši vienā mēnesī! No biedrības bez valsts budžeta, bez kaut kāda sponsorējuma no malas. [..] Mēs esam ļoti ekonomiski. Varbūt, ka vēl var ekonomēt, bet praktiski mēs esam uz tādas briesmīgas katastrofas robežas, jo mēs vienkārši nevarēsim to samaksāt."

Ja iepriekšējā sezonā apkures rēķins Rīgas Latviešu biedrībai bija seši līdz septiņi tūkstoši eiro mēnesī, tad tagad tas ir 10 līdz 12 tūkstoši eiro.

Arī elektrības ikmēneša maksājums kādreizējo divu tūkstošu vietā pērn nu pieaudzis līdz septiņiem tūkstošiem par 2021. gada decembri. Biedrība jau uzsākusi sarunas ar Valsts ieņēmuma dienestu, lai mēģinātu rast finansiālu risinājumu rēķinu pieauguma radītajām problēmām, taču, nepanākot vienošanos, ir gatava vērsties arī pie Kultūras ministrijas un valdības.

Trīs līdz četras reizes rēķini palielinājušies arī mūzikas namā "Daile", tā direktore Anda Zadovska atklāj: "Pienāca decembris, un man likās, ka nupat jau mēs atgriezīsimies dzīvē, un līdz ar to bija ieplānoti un arī notika vairāk nekā 20 pasākumi, un man likās, teiksim tā, ka mēs tiksim cauri pa nullēm tajā decembrī. Māksliniekiem vismaz būs darbs utt. Bet, saņemot jaunos komunālo pakalpojumu rēķinus un ņemot vērā visus energoresursu cenu pieaugumus, tomēr izrādījās, ka mums nācās piemaksāt."

Siltumenerģijas rēķini pieauguši arī Latvijas Nacionālajā operā un baletā, taču šīs iestādes darbu un nākotnes plānus šis aspekts pagaidām neietekmē.

Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš teic, ka siltumu opernamam piegādā "Rīgas siltums" un vidēji ziemas mēnešos par to tika maksāti 11 tūkstoši, 12 tūkstoši eiro, bet pērn decembrī rēķini uzrādīja jau 20 un pat 23 tūkstošus. Savukārt elektrības pieslēgums operai ir ar fiksēto tarifu, kas pēc jauna iepirkuma tiks mainīts šī gada vidū.

"Pagaidām visi tie sadārdzinājumi ir budžeta ietvaros.

Lielais nezināmais šobrīd ir, un to nu neviens droši vien šobrīd nevar pateikt, kas būs tā elektroenerģijas cena, ko mēs dabūsim pēc jaunā iepirkuma šī gada otrajā pusē.

Viņa pilnīgi noteikti būs dārgāka. Protams, tad, kad notiek publiskā darbība un sadedzina pilnu zāli un pilnu skatuves apgaismojumu, operas elektroenerģijas patēriņš ir ļoti augsts, protams," norāda Voldiņš.

Vienlaikus kultūras nozares pārstāvji cer, ka ierobežojumu atvieglojumi no 1. marta ienesīs nepieciešamos līdzekļus, lai rēķinu apmaksa neradītu problēmas jauna satura veidošanā un iestādes pastāvēšanā.

Uz augšu
Back