Latvijas vēstniecība Kijevā strādās cik vien ilgi būs iespējams, tā Rinkēvičs

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijas vēstniecība Kijevā strādās tik ilgi, cik būs iespējams, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas vēstniecība Kijevā strādās tik ilgi, cik tas būs iespējams. Taču, ja Krievijas agresijas dēļ būs tiešs apdraudējums vēstniecības personālam, vēstniecība tiks evakuēta, un šādam solim ir sagatavots attiecīgs plāno.

Vaicāts, vai ES otro sankciju kārtu noteiks tas, ja tiks konstatēta Krievijas karavīru kustība Luhanskas un Doņeckas apgabalu tajās teritorijās, ko kontrolē Ukraina, ministrs apstiprināja, ka tas ir "viens no elementiem" saistībā ar turpmāko sankciju noteikšanu. Papildu sankciju piemērošana saistāma arī ar to, ja Krievija īstenotu "pilna mēroga maršu", tajā skaitā, piemēram, uz Kijevu, Mariupoli vai Odesu.

Rinkēvičs norādīja, ka agresīvas autoritārās valstīs politiski izmanto kultūras un sporta jomas un jebkas, ko mēs darām, atbalstot šādu pieeju, nāk par sliktu mūsu drošībai.

To ir svarīgi saprast arī Latvijā, uzsvēra politiķis.

Ja nav izpratnes par to, ka Kontinentālā hokeja līga jeb KHL pēc būtības ir Kremļa projekts, tad Rinkēvičs atbalstītu izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces virzītu, juridiski pamatoti sagatavotu priekšlikumu par atbilstoša regulējuma noteikšanu šajā jautājumā.

Rinkēvičs norādīja, ka no dažādiem avotiem saņemtā informācija, kas ir mūsu un pasaules rīcībā, ir ļoti satraucoša.

Saskaņā ar to Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcība nebeigsies ar tā dēvēto "republiku" atzīšanu, pauda ārlietu ministrs.

Konkrētu nākamo notikumu gaitu ir ļoti grūti prognozēt, tomēr var ņemt vērā faktus, ka Krievija pie Ukrainas robežas ir savilkusi ļoti daudz spēkus un ka Putina pirmdienas ilgā uzruna televīzijā pamatā nebija par Luhansku un Doņecku, bet Krievijas prezidenta domu, ka "Ukrainai nav tiesību eksistēt", atzīmēja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka tas liecina, ka Krievija un Putins neliksies mierā un turpināsies mēģinājumi vājināt Ukrainu un izprovocēt plašāku konfliktu.

Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka to, cik lielā mērā Krievijas rīcība ir nepieņemama, raksturo parasti ļoti korektā un neitrālā ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša asā reakcija uz to, ka Krievija iebrucējus sauc par "miera uzturētājiem".

Ārlietu ministrs pauda atbalstu izskanējušajai idejai Krievijas delegācijas izslēgšanai no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas.

Situācija Ukrainā ir saasinājusies pēc Krievijas prezidenta Putina pirmdienas lēmuma atzīt tā dēvēto Donbasa "tautas republiku" neatkarību. Otrdien Krievijas Federācijas padome, pamatojoties uz Putina "lūgumu", pilnvaroja viņu oficiālai karaspēka ievešanai jau astoņus gadus faktiski okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos,

turklāt Putins ir paziņojis, ka šīs "republikas" pretendē uz lielāku teritoriju nekā to pašreizējās robežas.

Reaģējot uz šo rīcību, ASV, Eiropas Savienības dalībvalstis, Lielbritānija un citas demokrātiskās valstis paziņojušas gan par sankciju piemērošanu arī Putina režīma pietuvinātajiem, gan citu sankciju noteikšanu Krievijai.

Uz augšu
Back