Saeima ceturtdien, 24.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz pilnveidot kriminālprocesuālo regulējumu attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.
Kā informēja Tieslietu ministrijā (TM), grozījumi noteiks jaunu procesuālo sankciju veidu - nodrošinājuma līdzekli.
Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu tieslietu audita ieteikumu ieviešanu.
Esošā regulējuma pilnveide paredz nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu ekonomikas un finanšu jomā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda, ka ministrija intensīvi strādājusi, lai uzlabotu kriminālprocesuālo regulējumu attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, jo praksē juridiskās personas mēdz pretdarboties izmeklēšanas stadijā un tas kavē lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Turpmāk būs jauns efektīvs institūts - nodrošinājuma līdzeklis juridiskajai personai sekmīgai kriminālprocesa mērķu sasniegšanai.
Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas paredz noteikt trīs veidu nodrošinājuma līdzekļus, proti noteikts darbību aizliegums, aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī aizliegums veikt uzņēmuma pāreju.
Vienlaikus grozījumi Kriminālprocesa likumā ļaus piemērot piespiedu naudu juridiskajām personām līdz 1000 Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram gadījumos,
ja tiek traucēta kriminālprocesa kārtība vai netiek pildīts piemērotais nodrošinājuma līdzeklis.
Lai uzlabotu kriminālprocesa efektivitāti, grozījumi paredz uzlikt par pienākumu procesa dalībniekiem visus pieteikumus, iesniegumus un lūgumus konkrētajā krimināllietā iesniegt tiesai ne vēlāk kā desmit darba dienas līdz iztiesāšanas uzsākšanai.
Tāpat grozījumi paredz, ja kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, tad izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir tiesības izbeigt kriminālprocesu, savukārt, ja pēc kriminālprocesa izbeigšanas tiks noskaidroti apstākļi, kas norāda uz noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, kriminālprocesu varēs atjaunot.
Kriminālprocesa likumā grozījumi turpmāk paredz kasācijas instancei noteikt tiesības lietu izskatīšanai paplašinātā sastāvā un atsevišķo domu paušanu. Vienlaikus turpmāk vienošanās procesā pirmās instances tiesas pieņemto lēmumu sūdzības izskatīšana būs piekritīgas apelācijas instancei, nevis kasācijai.
Lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, personu pamattiesību aizsardzību un sabiedrības intereses, papildus veiktie grozījumi Kriminālprocesa likuma 59.nodaļā paredz procesā par noziedzīgi iegūtu mantu noteikt dalībniekiem pieejamus visus lietas materiālus.
TM norāda, ka šā likuma normas attiecībā uz nodrošinājuma līdzekļiem juridiskajām personām piemēros no 2023.gada 1.janvāra.
Jau vēstīts, ka pērn 15.aprīlī Noziedzības novēršanas padomes sēdē tika apstiprināts TM izstrādātais Valsts kontroles veiktā tieslietu audita rezultātā sniegto ieteikumu ieviešanas plāns, kura mērķis ir nodrošināt ātrāku un taisnīgāku lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu.