Pat bez kopīga aizsardzības plāna NATO un Rietumi palīdz Ukrainai

December 6, 2021, Lviv, Ukraine: LVIV, UKRAINE - DECEMBER 06, 2021 - A participant of the festivities on the 30th anniversary of the Armed Forces of Ukraine is pictured outside the Hetman Petro Sahaidachnyi National Army Academy, Lviv, wesrtern Ukraine (Credit Image: © Markiian Lyseiko/Ukrinform via ZUMA Press Wire) FOTO: Markiian Lyseiko

Lai gan Ukraina nav NATO dalībvalsts, un tāpēc kopīga aizsardzības plāna starp abām pusēm nav, Ziemeļatlantijas alianse, kā arī citas Rietumvalstis, ieskaitot Latviju, jau ilgus gadus palīdz tai nostiprināt drošību. Kā tas izskatās?

NATO ir būtiski pastiprinājusi savu praktisko palīdzību Ukrainai pēc Krimas aneksijas. 2016. gada Varšavas samitā alianses pasākumi kļuva par daļu no Visaptverošās palīdzības paketes (VPP). Tā ir izstrādāta, lai atbalstītu Ukrainas spēju pašai sevi aizsargāt un īstenot plašas reformas drošības sektorā, pamatojoties uz eiroatlantiskajiem principiem un labāko pārvaldes praksi. Sadarbība notiek vairākās jomās:

Kapacitātes un institūciju stiprināšana

Pārvalde, komunikācijas un IT

Loģistika un standartizācija

Aizsardzības tehniskā sadarbība

Kiberdrošība

Enerģētiskā drošība

Medicīniskā rehabilitācija

Ar drošību saistīta zinātne

Stratēģiskā komunikācija

Hibrīdkara apkarošana

Ņemot vērā šo ilggadējo atbalstu un nozīmīgo ieguldījumu tās operācijās, NATO 2020. gada jūnijā piedāvāja Ukrainai paplašināto iespēju partnera statusu. Šis lēmums nozīmē, ka Ukrainai būs plašāka piekļuve savietojamības programmām, dalībai kopīgās mācībās,plašākai apmaiņai ar informāciju, arī ziņām par iegūto praktisko pieredzi.

Tomēr lielākoties valstis palīdzējušas divpusēju attiecību ietvaros, saka Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Martiņš Vargulis. Piemēram, Lielbritānija un ASV sūtījusi ieročus, tajā skaitā letālus, kā arī palīdzējusi finansiāli. Baltijas valstis kopā ar Poliju arī bija starp aktīvākajiem palīgiem.

Kā palīdz Latvija?

Savu atbalstu Ukrainas aizsardzības stiprināšanā Latvija ir sniegusi ar ekipējumu un arī letālo bruņojumu, kas ir Stinger pretgaisa aizsardzības iekārtas, kuras Ukrainai tika piegādātas vakar, norāda Aizsardzības ministrijas publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.

Pirms tam notikušas arī bruņoto spēku apmācības. Piemēram, uz Ukrainu tika sūtīti instruktori, kuri skaidroja, kā cīnīties pret dezinformāciju un lietot ieročus. Turklāt eksperti rīkojuši konferences, kurās dalījušies pieredzē par visaptverošo aizsardzības koncepta ieviešanu. Tas kopumā paaugstināja Ukrainas aizsardzības līmeni, saka Vargulis.

Uz augšu
Back