Ministrs aicina pasākumu rīkotājus, kuri organizē šādu mākslinieku viesošanos Latvijā, būt pilsoniski atbildīgiem un izsvērt iespēju atcelt pasākumu norisi. Ārlietu ministriju Puntulis aicina izvērtēt krievu diriģenta Valērija Gergijeva iekļaušanu tā sauktajā melnajā sarakstā. Gergijevs paudis atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Tāpat Puntulis aicina Latvijas māksliniekus, arī akadēmiskās mūzikas pārstāvjus, atcelt savus koncertus Krievijā.

"Tikai visi kopā mēs varēsim uzvarēt Putina murgaino priekšstatu par jauno vai veco "pasaules kārtību" un no tā izrietošo Krievijas agresiju. Mums visiem jābūt gataviem īstermiņā ko zaudēt, lai iegūtu noturīgu mieru Eiropā. Kādam tie būs nu jau par anekdoti kļuvušie dimanti, kādam gāze, kādam ienākumi no Krievijas preču tranzīta. Arī Latvijas kultūrtelpā nenoliedzami būs zaudējumi," raksta ministrs.

Kā norāda Puntulis, lai arī mēdz teikt, ka māksla ir ārpus politikas, ārpus robežām, tomēr asiņainie notikumi Ukrainā ir iemesls novilkt sarkanās līnijas. Ja agrāk Latvija bija pielaidīga pret Krievijas līdzfinansējumu kultūras norisēm Latvijā, tad patlaban šī nauda ir kļuvusi acīmredzami asiņaina un tās klātbūtne pašmāju kultūrtelpā nav pieļaujama, lai arī nav ne mazāko šaubu par atsevišķu mākslas un mūzikas festivālu, kā arī notikumu augsto māksliniecisko līmeni.

"Robežlīnijas ir novilktas, un visticamāk nekad vairs neredzēsim Latvijā izcilus māksliniekus, kā, piemēram, maestro Gergijevu un citas pasaules kultūras zvaigznes, kas paudušas vai paudīs atbalstu Krievijas realizētajai agresijai,"

uzsver kultūras ministrs.

Puntulis norāda, ka viens no viņam personīgi svarīgākajiem notikumiem ir tenora Plāsido Domingo rīkotā starptautiskā vokālistu konkursa "Operalia" norise Rīgā šī gada rudenī. Ministrs atzina, ka viņš kā tenors ļoti gaidīja šo pasākumu, bet šodien Domingo oficiālajā mājas lapā joprojām redzams paziņojums par viņa koncertiem martā Maskavas Lielajā teātrī.

"Esmu paudis Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājam savu nelokāmu viedokli par to, ka no ieceres rīkot pasākumu Rīgā būs jāatsakās, ja konkursa dibinātājs Domingo uzskatīs par nepieciešamību uzstāties Maskavā tuvākajā laikā," akcentē ministrs.

Pēc viņa paustā, Krievija karu uzsākusi, lai atgrieztos pie impēriskās pasaules kārtības. Ministra ieskatā, latviešu pienākums un reizē arī iespēja ir palīdzēt šo karu pagriezt pretējā virzienā un beidzot pielikt punktu jebkādām impēriskām Krievijas ambīcijām - tādām, kas ir tepat blakus un ik dienas veic totalitārisma, šovinisma un dezinformācijas kampaņas.

Ministrs atgādina, ka vienpusēji lauzis 2002. gadā parakstīto Latvijas Kultūras ministrijas (KM) un Krievijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību kultūrā.

Viņš pauda izpratni, ka līgums tapis ļoti sarežģītā ceļā. Tas ir pilns kompromisu, lai kultūras sadarbība noritētu iespējami tālu no politiskajiem procesiem, tomēr šis līgums, lai cik arī tajā būtu pozitīvā, ir noslēgts ar Putina varu. Puntuļa ieskatā, šodien tādam līgumam vairs nav vietas Latvijas KM dokumentu mapē.

Viņš uzsver, ka kultūras nozare var palīdzēt un atbalstīt Ukrainas tautu ar tiem ieročiem, kas ir tās rīcībā - radošo potenciālu un pilsonisko stāju.

Puntulis izsaka pateicību Latvijas mūzikas nozarei par Ukrainas atbalsta koncertu pie Rīgas Kongresu nama pretī Krievijas vēstniecībai. Šajā koncertā piektdien dziedāja arī ministrs.

"Esmu bezgala pateicīgs nozarei, kas spēj neticamā tempā un emocionāli uzlādētā kvalitātē sarīkot mūsu atbalsta pasākumu Ukrainai. Spēcīgi, jaudīgi, no sirds un ar asarām acīs. Tas ir patiesas apbrīnas vērts notikums, kas pierāda mūsu gara spēku, kas vieno un stiprina. Pēc morāli, radoši un finansiāli smagiem diviem gadiem tieši kultūras nozare šobrīd ir pirmajās rindās, lai demonstrētu mūsu valsts pilsonisko nostāju, paustu atbalstu un palīdzētu vākt ziedojumus, kas nepieciešami ukraiņu tautai," raksta Puntulis.

Foto: Pie Krievijas vēstniecības notiek lasījumi "Dzeja mieram".

Kā zināms, Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai. Lai gan ir nodarīti postījumi, ir bojāgājušie un Krievijas karaspēks ir pietuvojies Kijevai, būtiskas uzvaras tas nav guvis.